Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Par algu pieaugumu Latvijā politiķi un ekonomisti runā gandrīz katru nedēļu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro – par 149 eiro jeb 9,7% vairāk nekā 2023. gadā. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pieauga līdz 11,38 eiro. 2025. gadā vidējā alga sasniedza jau 1835 eiro bruto jeb 1361 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Latvijas Banka šogad plāno izlaist piecas kolekcijas monētas, kā arī vienu divu eiro piemiņas monētu un vienu apgrozības monētu komplektu, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā.
Pagājušā gada nogalē Latvijā aizsākās konflikts, kas var ietekmēt simtiem tūkstošu aizņēmēju. Finanšu ministrija nāca klajā ar priekšlikumu nodot nebanku kreditēšanas uzraudzību Latvijas Bankai. Faktiski – pārdalīt kontroli pār nozari, kuras apjoms tuvojas pusotram miljardam eiro.
Latvijas Banka rosina Latvijā licencētās bankas pilnveidot klientu apkalpošanas kvalitāti, tostarp fokusējoties uz klientiem pieejamu un viegli uztveramu komunikāciju, aģentūru LETA informē Latvijas Bankā.
Pagājušā gada nogalē saskaņošanai tika nodots Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu", kura galvenā ideja ir, ka nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības funkcija jāatņem Patērētāju aizsardzības centram (PTAC) un jānodod Latvijas Bankai (LB). Tad latvju zemē iestāsies pilnīga laime un pareiza sakārtotība nebanku sektorā, iedzīvotāju intereses būs aizstāvētas.
“Tā nav tikai Latvijas, bet visas Baltijas problēma, ka, kreditējot uzņēmumus, mūsu uzņēmumiem tiek prasītas lielākas ķīlas nekā eirozonā vidēji, līdz ar to bankas it kā nodrošinās,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.
Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.
Daudz ātrāk nekā iepriekš prognozēja politiķi varētu aktualizēties jautājums par Latvijas Bankas (LB) vadības nākotni. LB prezidents Mārtiņš Kazāks kļuvis par vienu no diviem favorītiem uz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) viceprezidenta amatu, kas atbrīvosies jūnijā.
Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.
Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,9%, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viena un divu centu monētas, kas Igaunijā tika izņemtas no apgrozības, sākot ar 2025. gadu, tiek nosūtītas uz Latviju saskaņā ar abpusēji izdevīgu vienošanos, ziņo ERR.
Latvijas Banka trešdien, 10. decembrī, izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Straume", kas veltīta "Oskara" balvu ieguvušajai animācijas filmai, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā.
Galvenais algu kāpuma faktors ilgtermiņā saglabāsies saspringtais darba tirgus un darbaspēka trūkums, bet pieauguma temps palēnināsies, prognozē banku ekonomisti.
“Acīmredzot mūsu tirgū konkurence nav tik sīva, kādai tai vajadzētu būt,” TV24 raidījumā “Naudas cena” atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.
Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.
Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča slimības dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 10. novembrim plkst. 10 atlikusi apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru Rimšēvičs un būvuzņēmējs Māris Martinsons atzīsti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.