Latvijas Banka paredz drūmu nākotni: Gaidāms enerģijas cenu kāpums

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, gāzes cenai pieaugot no 30 līdz 60 eiro par megavatstundu, inflācija Latvijā palielinātos par aptuveni 1,5 procentpunktiem. Savukārt naftas cenas kāpuma ietekme varētu būt mērenāka, jo tās piegādes iespējas ir elastīgākas nekā sašķidrinātajai dabasgāzei. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, naftas cenas kāpums par 10% vidējā termiņā inflāciju palielinātu par aptuveni 0,5 procentpunktiem.

Vilerts arī atzīmēja, ka papildu riskus rada augstākas apdrošināšanas un transporta izmaksas, kā arī pieaugošās valdību aizņemšanās izmaksas globālajā tirgū.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska norādīja, ka saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos ir apturēta vai daļēji ir apturēta vairāku naftas un gāzes ražošanas objektu darbība, taču bieži vien šie objekti nav cietuši militārā uzbrukumā, bet ir slēgti piesardzības nolūkos. Lielākā daļa no šīm ražotnēm nav ar būtisku ietekmi uz Eiropas tirgu.

Kurevska atzīmēja, ka būtiskākais faktors šobrīd ir kustības ierobežojumi Hormuza šaurumā, caur kuru tiek transportēti ap 20-30% Persijas līča valstu sašķidrinātās dabasgāzes un naftas eksporta. Persijas līča valstis gan aktīvāk apgādā Āzijas valstis, bet Eiropa vairāk balstās uz ASV resursiem. Tomēr gadījumā, ja konflikts ieilgs un Hormuza šaurumā ierobežojumi saglabāsies ilgstoši, lielāki riski varētu rasties dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas segmentā.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis dabasgāzi no Kataras nesaņem, un reģionā apgādes situācija ir stabila. Pēdējās dienās krājumu samazinājums nav novērots, ko ietekmē siltāki laika apstākļi un lielāks atjaunīgo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā.

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē patlaban ir 5,4 teravatstundas gāzes, savukārt Latvijas kopējais patēriņš 2025. gadā bija 8,9 teravatstundas. Atlikušajā apkures sezonā - martā un aprīlī - patēriņš vidēji varētu būt 1,2 līdz 1,9 teravatstundas, kas ir pielīdzināms nacionālajai rezervei. Līdz ar to ārkārtas mehānismu iedarbināšana šobrīd nav nepieciešama, un valsts drošības rezerve nepieciešamības gadījumā spēj segt aptuveni divu mēnešu patēriņu, klāstīja Kurevska.

AS "Latvenergo" valdes loceklis un komercdirektors Dmitrijs Juskovecs norādīja, ka Eiropā dabasgāzes apgādes drošums šobrīd nav apdraudēts, jo piegādes pārsvarā nenotiek no Kataras. Āzijas valstis kā galvenās Kataras gāzes pircējas meklē alternatīvus piegādes avotus, tostarp iegādājas kravas no ASV, Norvēģijas un citiem piegādātājiem, kas citkārt būtu paredzētas Eiropai. Līdz ar to galvenā ietekme sagaidāma cenu līmenī, nevis fiziskā piegāžu nepieejamībā.

Juskovecs uzsvēra, ka īstermiņa konflikta gadījumā ietekme, visticamāk, būs maza. Savukārt ilgstošas eskalācijas apstākļos Eiropas dabasgāzes cena varētu saglabāties paaugstinātā līmenī, iespējams, sasniedzot 90 eiro par megavatstundu, kas gan joprojām būtu zem 2022. gada februāra krīzes līmeņa. Tas atstātu ietekmi uz elektroenerģijas cenu un siltumapgādes tarifiem, tālāk radot plašākas makroekonomiskas sekas.

Tāpat viņš norādīja, ka katrs "Latvenergo" rīcībā atstātais eiro ļauj piebūvēt klāt atjaunojamās enerģijas sistēmas ģenerācijas jaudas, ar to domājot saules, vēja vai lielizmēra baterijas, kas spēj pārnest saražotos elektroenerģijas pārpalikumu no lētām vai bezmaksas stundām uz dārgākām stundām, tādējādi izlīdzinot cenu pa dienām.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere norādīja, ka tiešu degvielas apgādes risku Latvijā nav, bet ietekme ir uz cenu.

Viņa minēja, ka, vērtējot cenu dinamiku, Latvijā pieaugums ir mērenāks nekā Lietuvā un nedaudz mazāks kā Igaunijā.

Ligere pauda, ka biržas cenu kāpuma ietekme uz mazumtirdzniecības cenām ir neizbēgama. Cenu pārnese katrā valstī atšķiras atkarībā no tirgus struktūras un konkurences intensitātes, kas nosaka, cik ātri un kādā apmērā tirgotāji pielāgo cenas.

Kurevska piebilda, ka KEM 6. martā paredzēta tikšanās ar degvielas nozari, vietējiem ražotājiem, lai saprastu riskus un kā vislabāk sagatavoties dažādiem scenārijiem.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis atzīmēja, ka Latvijas tiešā ārējā tirdzniecība ar Irānu ir minimāla, bet kopumā ar Tuvo Austrumu valstīm veido 2,5% eksportā un 1,2% importā.

Miezainis minēja, ka Latvijas galvenais risks ir netieša ietekme - enerģijas cenu šoks, inflācijas kāpums, Eiropas Savienības (ES) ekonomikas bremzēšanās un Latvijas eksporta kritums. Atkarībā no konflikta ilguma ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji. Taču, ņemot vērā iepriekš Irānas-Izraēlas konflikta norises ilgumu, šobrīd ietekme vērtējama bez tālākas eskalācijas un ierobežotā laika periodā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ātra ietekme uz ekonomiku var izpausties caur degvielas un dabasgāzes cenu kāpumu, kas var radīt inflācijas pieaugumu precēm un pakalpojumiem par aptuveni 0,3 līdz 0,8 procentpunktiem. Piesardzīgāks patēriņš un vājāks eksports samazinātu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,2 līdz 0,4 procentpunktiem.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kristaps Zaļais informēja, ka reģiona gaisa telpa ir pilnībā vai daļēji slēgta, un no 28. februāra līdz 4. martam atcelti 17 reisi. Aviokompānijas jau saņēmušas brīdinājumus par iespējamu būtisku degvielas cenu pieaugumu, un nozarē tiek meklēti risinājumi situācijas stabilizēšanai.

Jau ziņots, ka kopš sestdienas, 28. februāra, Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem. Uzbrukumā sestdien tika likvidēts Irānas teokrātiskā režīma augstākais vadonis ajatolla Ali Hamenei.