"Fintech Latvija": Nozarei ir būtiski saprast reformas lietderību
"Fintech" nozare nav saņēmusi skaidras atbildes, kādus uzlabojumus ekonomikas izaugsmei un patērētājiem sniegs nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai, aģentūru LETA informēja asociācijas "Fintech Latvija" pārstāvji.
Asociācija turpina sarunas ar Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Banku par plāniem nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai.
Pēc kārtējās tikšanās ar Latvijas Bankas pārstāvjiem "Fintech Latvija" norāda, ka, neskatoties uz diskusiju gaitu, paliek atklāts jautājums par to, kāpēc šī reforma ir nepieciešama un kādus konkrētus uzlabojumus tā sniegs salīdzinājumā ar pašreizējo Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzraudzību - gan ekonomikas izaugsmei, gan patērētājiem.
"Mēs novērtējam FM gatavību sarunām, tomēr dialogs nevar būt pašmērķis. Nozarei ir būtiski saprast reformas lietderību. Patlaban mēs redzam procesu, kura mērķis ir mainīt uzraugu, bet neredzam skaidru argumentāciju, kā tas veicinās sektora dinamiku vai konkurētspēju," norāda "Fintech Latvija" vadītāja Tīna Lūse.
Viņa piebilst, ka, kamēr nav saņemtas atbildes uz pamatjautājumiem, ir grūti runāt par pilnvērtīgu atbalstu iecerētajām izmaiņām. Lūse uzsver, ka reformas izvērtējumam jābalstās datos, skaidrā politikas loģikā un praktiskā ieviešanas redzējumā, "nevis pieņēmumos par iespējamiem uzlabojumiem".
Lūse arī pauž, ka nozares un Latvijas Bankas sarunas primāri ir instruments, ar kura palīdzību iespējams izdarīt pamatotus secinājumus par to, vai iecerētā reforma reāli var nodrošināt gaidītos rezultātus. Sarunu rezultātiem ir jābūt pilnvērtīgi atspoguļotiem informatīvajā ziņojumā, uz kura pamata politiķiem tiks piedāvāts pieņemt lēmumu.
"Līdz ar to neredzam, ka informatīvais ziņojums varētu tikt virzīts patlaban lēmumu pieņemšanai pirms sarunu noslēguma," norāda "Fintech Latvija" vadītāja.
Nozare uzskata, ka informatīvais ziņojums, kas tiks nodots politiķiem lēmuma pieņemšanai, turpinot sarunas un veicot datu analīzi, ir būtiski jāpapildina, lai nesanāktu tā, ka tiek veikta institucionāla reforma bez reāliem ieguvumiem nozarei, ekonomikas izaugsmei vai patērētājiem un vienīgais skaidri redzamais rezultāts ir negatīva fiskāla ietekme uz valsts budžetu.
Asociācijā norāda, ka sākotnējās diskusijās kā viens no racionāliem virzieniem uzraudzības sadrumstalotības mazināšanai tika apsvērts skaidrs funkcionāls noregulējums finanšu noziegumu novēršanas (AML) uzraudzības jomā. Proti, tika apsvērta iespēja paredzēt, ka tiem uzņēmumiem, kuri darbojas ar patērētāju kreditēšanas licenci, AML uzraudzību konsekventi veic viena institūcija - PTAC, arī tajos aspektos, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas portfeli.
"Fintech Latvija" norāda, ka šāds risinājums būtu reāls un praktiski īstenojams uzlabojums ar acīmredzamu ieguvumu iestāžu funkciju dublēšanas novēršanai PTAC un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) starpā, vienlaikus neradot būtisku regulatīvo nenoteiktību tirgus dalībniekiem. Tas arī tieši risinātu vienu no biežāk minētajām problēmām - uzraudzības fragmentāciju -, neieviešot straujas un sistēmiski apjomīgas institucionālas pārmaiņas. Asociācijā uzsver, ka šis risinājums arī neradītu negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu atšķirībā no scenārija, kas piedāvā institucionālo uzrauga maiņu.
Asociācijas ieskatā viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas sarunās vēl nav pilnvērtīgi izrunāts, ir kreditēšanas portfeļa kvalitāte.
"Gan Latvijas Banka, gan FM publiski ir paudušas bažas, uzsverot, ka Latvijas Bankas uzraudzībā tiktu stiprināti patērētāju aizsardzības aspekti. Tomēr informatīvajā ziņojumā joprojām trūkst skaidras un detalizētas vīzijas par to, kā konkrēti tiks uzlabota portfeļa kvalitāte un kādi uzraudzības instrumenti tiks izmantoti praksē," norāda asociācijā.
Ar šo cieši saistīts ir arī Latvijas Bankas redzējums par patērētāju maksātspējas vērtēšanu, kas nozarē lielā mērā ir automatizēta un balstīta datu analītikā. Līdz šim Latvijas Bankas pieeja ir pārrunāta principu līmenī, taču nozarei ir būtiski saprast arī praktisko regulatīvo nostāju, īpaši attiecībā uz kreditētāju riska apetīti, kreditēšanas politiku, pakalpojumu cenu noteikšanas pieeju un kopējo līdzsvaru starp patērētāju aizsardzību un kredītu pieejamību, par šiem aspektiem sarunas vēl plānots turpināt.
Asociācija akcentē, ka gadījumā, ja pēc pilnvērtīga izvērtējuma veikšanas politiķi lems par uzraudzības modeļa maiņu, tā nevar tikt realizēta sasteigti. Uzņēmumiem ir savlaicīgi jāplāno finanšu līdzekļi un administratīvie resursi gada budžetos, lai veiktu nepieciešamās investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas procesos un pielāgotos jaunajām uzraudzības prasībām, tāpēc reformas spēkā stāšanās tādā gadījumā noteikti nevar tikt plānota agrāk nekā no 2028. gada 1. janvāra.
Jau ziņots, ka FM rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai.
Savukārt PTAC uzskata, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 miljoniem līdz astoņiem miljoniem eiro, bet ikgadējie zaudējumi valsts budžetam varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.
Tajā pašā laikā "Fintech Latvija" ieskatā nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un par to, kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC.
