Kazāka vietā uz ECB viceprezidenta amatu tomēr virzīs Horvātijas Bankas vadītāju [papildināts]

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Papildināts plkst. 21:41:

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Iepriekš Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem izvirzītajiem ECB viceprezidenta kandidātiem, un nominēja Latvijas Bankas pašreizējo prezidentu Mārtiņu Kazāku un Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu.

Kopumā uz šo nākamo ECB viceprezidenta amatu kandidēja Kazāks, Sentēnu, Igaunijas Bankas vadītāju Madis Millers, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēns, bijušais Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus un Vujčičs.

Gala lēmumu par nākamo ECB viceprezidentu martā pieņems Eiropas Savienības (ES) līderi.

ECB valdē līdz 2027. gada beigām, ņemot vērā esošo valdes locekļu pilnvaru laikus, būs jāpārvēlē četri valdes locekļi, tostarp valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Esošā ECB viceprezidenta Luisa de Gindosa pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada 31. maijā, tāpēc Latvijai bija iespēja izvirzīt savu kandidātu šim amatam.

ECB prezidentes Kristīnes Lagardas pilnvaru termiņš beigsies 2027. gadā.

Gaidāmās izmaiņas ECB valdē pievērsušas pastiprinātu uzmanību līdzsvaram šajā institūcijā. Ziņu aģentūra "Reuters" norāda, ka vēsturiski valdē dominē vīrieši no eirozonas lielākajām valstīm - Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas. Kopš ECB izveides 1998. gadā neviena no valstīm, kas agrāk atradās Padomju Savienības jūgā, nav ieņēmusi vietu valdē. "Reuters" arī norāda, ka kopš ECB izveides tikai 19% valdes locekļu bijušas sievietes.

Valdībām viceprezidenta amats ir arī iespēja vairot savu ietekmi eirozonas iestādēs. Tā kā 2027. gadā ir paredzētas izmaiņas augstākajos amatos, vairāku valstu valdības šogad pieņemto lēmumu uzskata par agrīnu iezīmi ilgākā cīņā par ietekmi.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš norādīja, ka Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar plašu profesionālo pieredzi monetārajā politikā, finanšu stabilitātē un banku sektorā, un viņa izvirzīšana būtiski stiprinātu Latvijas pārstāvniecību ES institūcijās.

FM norāda, ka Kazāks atbilst visām Līguma par ES darbību prasībām amatam, tostarp viņam ir nevainojama reputācija un izcila profesionālā kvalifikācija monetāro un banku jautājumu jomā.

FM skaidro, ka ECB viceprezidents ir viens no centrālajiem amatiem Eiropas ekonomiskajā un finanšu sistēmā. Vietnieks īsteno eirozonas monetāro politiku, piedalās lēmumu pieņemšanā par banku uzraudzību, pārstāv ECB starptautiskajos formātos, kā arī ir atbildīgs par makroprudenciālo politiku un finanšu stabilitāti.

Jau ziņots, ka Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu 2025. gada februārī tika ievēlēts tikai ar otro piegājienu. Pirmajā kārtā Kazāku politisko intrigu rezultātā nepārvēlēja.