Kazāka iespējamais amats ECB satrauc politiķus: var nākties meklēt jaunu LB prezidentu

Daudz ātrāk nekā iepriekš prognozēja politiķi varētu aktualizēties jautājums par Latvijas Bankas (LB) vadības nākotni. LB prezidents Mārtiņš Kazāks kļuvis par vienu no diviem favorītiem uz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) viceprezidenta amatu, kas atbrīvosies jūnijā.

Būtiska eirozonas finanšu ministru apspriede par to gaidāma jau pirmdien, 19. janvārī. Koalīcija apgalvo, ka par nākamajiem soļiem gadījumā, ja Kazāks pārcelsies uz Frankfurti, vēl nav domājuši. Tomēr Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” noskaidroja, ka kuluāros jau parādās bažas par to, kā šī būtiskā amata kandidāta iespējamo meklēšanu varētu ietekmēt priekšvēlēšanu gaisotne.

Novembra beigās divi vadoši “Jaunās Vienotības” (JV) politiķi - premjere Evika Siliņa un finanšu ministrs Arvils Ašeradens - paziņoja, ka Latvija virzīs Kazāku ECB viceprezidenta amatam. Abi arī uzsvēra, ka ievēlēšanas gadījumā LB prezidents Kazāks kļūtu par pirmo Austrumeiropas pārstāvi ECB augstākajā vadībā.

Jau pēc dažām dienām šo ieceri apstiprināja arī valdība, kura arī uzdeva Finanšu ministrijai un Ārlietu ministrijai, koordinēti sadarbojoties, lobēt Kazāka kandidatūru.

Publiski koalīcija līdz šim nav runājusi par tālākajiem soļiem gadījumā, ja Kazāks patiešām šajā amatā nonāk. Proti, tas nozīmētu, ka trešo reizi nepilnu divu gadu laikā Saeimai būs jāmeklē LB prezidents. Premjere Siliņa apgalvo, ka par to līdz šim vēl neesot spriests: “Runāt par to, kas būs tālāk LB, ir nedaudz par agru tāpēc, ka Mārtiņš Kazāks joprojām ieņem LB vadītāja amatu. Balsojums eirogrupā varētu būt Eiropas finanšu ministru līmenī 19. janvārī, bet līdz tam vēl ir kāds ceļš ejams. Pēc tam Eiropadomē mēs viņu pārapstiprinātu. Mums nav bijušas pilnīgi nekādas šobrīd sarunas par nākamo līderi, jo vispār sākotnēji bija paredzēts, ka process būs garāks.”

Kazāks jau pirms savas pārvēlēšanas, kas notika ar otro piegājienu pagājušajā janvārī, neesot slēpis vēlmi tuvākajā laikā mēģināt kandidēt uz vadošiem ECB amatiem, no kuriem pirmais atbrīvojas šā gada vidū. Viņš gan neuzskata, ka atgriešanās Latvijas Bankas vadībā pēc īsa perioda ārpus tās politiķu skatījumā bijis vien pagaidu risinājums. Savukārt uz ECB amatu arī pēc Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas viedokļa par diviem favorītiem joprojām ir seši kandidāti, norāda Kazāks.

“ECB valde Latvijai viennozīmīgi būtu ieguvums. Tā kā jebkurš amats Eiropas līmenī, tas ļautu labāk aizstāvēt arī Latvijas intereses. Bet iepriekšējā gadā, kandidējot uz LB prezidenta amatu, protams, par tādu iespējamību teorētiski bija zināms, bet teorētiska un praktiska lieta šajos gadījumos nav viens un tas pats, nudien,” uzsver Kazāks. “Latvijai iespējas ir ļoti labas, bet pašreizējā brīdī ir noieta tikai trešdaļa no ceļa. Līdz ar to, kurš būs pirmais pie finiša, to šajā brīdī ir vēl pāragri teikt.” Tāpēc par iespējamo pēcteci LB Kazāks spekulēt negrib, un arī par principiem, pēc kuriem tāds būtu jāizvēlas, sola runāt vien tad, ja “mēs līdz tam nokļūsim”.

Starptautiskajos ekonomikas medijos pagājušajā rudenī cirkulēja versija, ka interesi par ECB amatu bija izrādījis arī Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis. “de facto” zināma versija, ka vēlāk viņš saņēmis no ECB signālus, ka priekšrocības būtu kandidātam ar pieredzi dalībvalsts centrālās bankas vadībā, tāpēc piekāpies par labu Kazākam.

Iespējams, šis JV smagsvara Dombrovska solis arī radījis spekulācijas politikas kuluāros, ka uz LB prezidenta amatu aci met kādi no premjeres vadītās apvienības pārstāvjiem. Finanšu ministrs Ašeradens “de facto” uzsvēra, ka viņam tādas vēlmes nebūtu. Savukārt viņa priekštecis Jānis Reirs pauda neizpratni par jautājumu, jo Kazākam LB vēl esot jānostrādā četri gadi.

Jebkurā gadījumā politiska kandidāta virzīšana nozīmētu, ka tam nebūtu visas koalīcijas atbalsta, apgalvo “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs: “Divi galvenie faktori, kurus mēs ņemsim vērā, domājot par potenciālajiem kandidātiem, ir kompetence, piemērotība, atbilstība likumam. Tas varbūt pats par sevi saprotams. Otrs, iespējams, sensitīvāks ir jautājums par politisko fonu potenciālajiem kandidātiem. Ņemot vērā, ka centrālā banka ir neatkarīga, lai arī daļa no plašākā politiskā procesa, mēs tomēr pieturēsimies pie tā, ka potenciālie kandidāti nevar būt esoši politiķi vai tādi kandidāti, kas pavisam nesen ir bijuši politiķi.”

Gan Šuvajevs, gan Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis uzsver, ka nekādi uzvārdi koalīcijā nav apspriesti. Runājot hipotētiski, ZZS gan neiebilstu arī pret politisku kandidātu, saka Rokpelnis: “Mēs noteikti esam atvērti šādai diskusijai. Latvijas Banka pēc būtības savās funkcijās, lai arī neatkarīga, tomēr spēj un tai ir tiesības piedalīties politikas veidošanā. Tādēļ cilvēks ar pieredzi politikā noteikti būtu vērtīgs elements Latvijas Bankas darbībā. Bet, kā jau teicu, šobrīd nekādi konkrēti uzvārdi nav izskanējuši, un, ja tiek runāts par kādu politiķi, potenciāli bijušu vai esošu, tas būtu nopietnu diskusiju elements.”

Rokpelnis arī pauda viedokli, ka “ētisku apsvērumu dēļ diez vai būtu prātīgi” atkal virzīt “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa kandidatūru, kuru ZZS 2024. gada nogalē vispirms pieteica kopā ar opozīciju, bet vēlāk parakstus par viņu atsauca. Tai pat dienā Kazāka kandidatūru toreiz atsauca “Jaunā Vienotība”.

Ja Kazāks patiešām nonāks ECB, pagājušās reizes rūgtās mācības sola ņemt vērā JV frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics: “Teiksim godīgi, lai Dievs stāv klāt, ka mums nebūtu līdzīgs process kā bija pirms gada saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām. Ļoti labi, ka izdevās arī tajā brīdī ievēlēt Mārtiņu Kazāku, bet atceramies - viss šis process ir bijis sarežģīts. Tādēļ es ceru, ka visi gan pozīcijā, gan opozīcijā, ja būs šī pozitīvā ziņa, ka Mārtiņu Kazāku ievēlēs Eiropas Centrālajā bankā un mums būs jāmeklē jauns Latvijas Bankas prezidents, mēs neuzkāpsim katra frakcija uz šiem vecajiem grābekļiem.”

Premjere Siliņa šo iepriekšējo pieredzi gan nevērtē tik kritiski un apgalvo, ka toreiz tam pamatā bijis lielāks plāns: “Iepriekšējā reizē, kad JV izvirzīja Mārtiņu Kazāku, bet bija skaidrs, ka viņam šīs balsis varētu nebūt, mēs arī viņu atsaucām. Tas bija pilnīgi skaidrs stratēģisks, politisks lēmums, ka tas būtu daudz sliktāks signāls kaut vai šādam [ECB] amatam, ja Mārtiņš Kazāks būtu toreiz kandidējis un viņu Saeima nebūtu ievēlējusi. Mēs to toreiz ļoti labi zinājām, un tāpēc varbūt arī bija sabiedrībā grūti uztvert, kāpēc mēs tā rīkojamies. Bet mēs labi zinājām, ka, ja Saeima neievēl, tad vēlreiz kandidēt uz kādu šādu amatu, pieņemsim, jo viņam jau tad bija labas izredzes, nu, varētu būt apgrūtinoši. Un tas jau Latvijai būtu tāds zaudējums.”

Ja šogad Kazāks amatu ECB tomēr neiegūst, pastāv liela iespēja, ka diskusija par LB prezidentu var uzvirmot pēc gada, jo 2027. gada vidū atkal atbrīvosies viena vieta ECB valdē. Kazāka izredzes uz šīs pozīcijas iegūšanu varētu būt vēl augstākas nekā tagad.