Veikalu cenas Latvijā ceļas uz katru procentu energoresursu cenu piegumā

Latvijas inflāciju šogad ietekmēs militārā saspīlējuma Tuvajos Austrumos sekas, tomēr pāragri prognozēt ietekmes apjomus, aģentūrai LETA pauda banku ekonomisti, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs aģentūrai LETA minēja, ka februārī gada inflācija Latvijā mazinājās ceturto mēnesi pēc kārtas, patēriņa cenu kopējam līmenim par 2,3% pārsniedzot pērnā gada februāra rādītāju.

"Šis inflācijas samazinājums bijis diezgan iespaidīgs - vēl 2025. gada oktobrī gada inflācija Latvijā bija lielāka par 4%," norāda Krasnopjorovs, piebilstot, ka kopš 2025. gada vidus kopējais patēriņa cenu līmenis bijis gandrīz nemainīgs - cenu pieaugumu dažās produktu grupās kompensēja zemākas cenas citur.

Viņš pauž, ka nākamajos mēnešos, galvenokārt militārā saspīlējuma Tuvajos Austrumos dēļ, kopējais patēriņa cenu līmenis tomēr pieaugs, un tam līdzi pakāpsies arī gada inflācija.

Augstākas energoresursu globālās cenas Irānas notikumu dēļ palielinās Latvijas inflāciju šajā un nākamajā gadā. Energoresursu cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par apmēram 0,6 procentpunktiem.

Krasnopjorovs norāda, ka šis skaitlis ņem vērā gan energoresursu sadārdzinājuma tiešo ietekmi uz degvielas, dabasgāzes, elektrības un apkures cenām Latvijā, gan arī to netiešo ietekmi uz transporta pakalpojumu, pārtikas produktu un kafejnīcu cenām atbilstoši Latvijas Bankas inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelim.

Ekonomists skaidro, ka pēdējo dienu laikā energoresursu cenas svārstās ik pa stundām, reaģējot uz raķešu trāpījumiem Tuvajos Austrumos un politiķu paziņojumiem, tāpēc patlaban nav iespējams nosaukt precīzu Latvijas inflācijas pieaugumu šogad.

"Kopumā varam spriest, ka energoresursu cenu kāpums amplitūdā no 10% līdz 40% var paaugstināt patēriņa cenu līmeni Latvijā no dažām procentpunktu desmitdaļām līdz dažiem procentpunktiem. Tas ir daudz, bet ne ārkārtīgi daudz - salīdzinājumam, šī gada akcīzes nodokļa pieaugums tabakas izstrādājumiem var palielināt kopējo patēriņa cenu līmeni par līdz pat 0,3 procentpunktiem," norāda Krasnopjorovs, piebilstot, ka militārā saspīlējuma Tuvajos Austrumos galīgo ietekmi uz globālām energoresursu cenām noteiks vairāki grūti prognozējami faktori, piemēram, militārā konflikta garums un iznākums, cik ilga būs pauze kuģošanai pa Hormuza šaurumu, cik lielā mērā tiks traucēta naftas un gāzes ieguve un tiks bojāta to pārstrādes un eksporta infrastruktūra Tuvo Austrumu reģiona valstīs, cik ātri un cik lielā mērā energoresursu piegādes no konfliktu skartā reģiona varēs aizstāt ar citām piegādēm.

Krasnopjorovs pauž, ka militārais saspīlējums Tuvajos Austrumos ir būtisks inflāciju ietekmējošs faktors, tomēr tas nenozīmē, ka inflācija Latvijā šogad noteikti būs būtiski lielāka par Latvijas Bankas pērnā gada decembrī prognozētajiem 3,2%. Latvijas inflācijas dinamiku nosaka virkne dažādu faktoru, daudzi no tiem iedarbojas inflācijas samazināšanas virzienā.

Kā piemēru ekonomists min, ka darba samaksas kāpums 2025. gada nogalē bijis lēnāks par prognozēto. Tāpat kopš ziemas sākuma būtiski mazinājās globālās cenas graudaugiem un kafijai, kā arī nostiprinājās eiro kurss pret ASV dolāru.

"Šo un dažu citu faktoru ietekmē Latvijas inflācija 2026. gada pirmajos divos mēnešos bija mazāka par gaidīto," atzīmē Krasnopjorovs.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka līdz marta sākumam lielā datu kopaina signalizēja, ka inflācija samazinās un var vēl nedaudz samazināties 2026. gada atlikušajos mēnešos.

"Pasaules politika ir šo visumā patīkamo ainu sabojājusi, taču šķiet, ka bojājumu sekas nebūs lielas un nebūs jūtamas ļoti ilgi. Situācija saistībā ar karu Persijas līča reģionā gan joprojām ir nepatīkama un var vēl strauji mainīties. Taču nenoteiktības līmenis jau ir ievērojami samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu," norāda Strautiņš.

Ekonomists pauž, ka februāra dati vēl atspoguļo "nesen valdījušo miera ainu". Mēneša laikā patēriņa cenas auga par 0,2%, kas ir labs rezultāts februārim. Cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir bijis atbilstošajai sezonai neparasti mazs piecos no pēdējiem sešiem mēnešiem. Likumsakarīgi, ka gada inflācija ir samazinājusies līdz 2,3%, salīdzinot ar 2,9% janvārī un 4,3% pērn oktobrī. Iekļaujoties noapaļošanas kļūdas robežās, cenu līmenis nav mainījies kopš aprīļa, tas ir audzis par 0,4%.

Strautiņš norāda, ka mazā mēneša inflācija februārī panākta, pateicoties pārtikas palētinājumam par 0,6%, kas ir sezonai neraksturīgi. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) kā faktoru min akcijas. Ekonomists izsaka minējumu, ka ietekme bijusi politiskajam spiedienam uz pārtikas nozari.

"Tāpat ir ticami, ka samazinās nevis faktiskās pirkuma cenas, bet gan datos fiksētās vērtības, mainoties cenošanas metodēm nozarē, kas samazina akciju ietekmi. Straujās cenu svārstības, kas ir bijušas raksturīgas Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu ikdienas preču veikaliem, varētu būt novedušas pie pārspīlēti augsta dzīves dārdzības vērtējuma salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm," skaidro Strautiņš.

Viņš pauž, ka mēneša inflācija martā būs lielāka, bet grūti prognozēt precīzu apjomu, jo daudz būs atkarīgs no tā, kuros datumos ir fiksēta degvielas cena. Līdz ar to iespējams īslaicīgais cenu kāpums var parādīties vai varbūt gandrīz neparādīties.

"Ja nebūtu marta pārsteiguma, gada inflācija 2026. gada atlikušajos mēnešos būtu šūpojusies ap punktu (2,3%), kuru sasniedza februārī, tuvākajos mēnešos varbūt kādu laiku samazinoties pat zem 2%," norāda Strautiņš, piebilstot, ka tagad var pieļaut gada inflācijas kāpumu, bet tam vajadzētu būt īslaicīgam, un var cerēt, ka gada inflācija nepārsniegs 3%.

Strautiņš pauž, ja nebūs jauna situācijas saasinājuma Hormuza šaurumā, degvielas cenas tālāk nekāps. Savukārt, kāda ietekme uz cenu līmeni būs gāzes cenu kāpumam, ir atkarīgs no tā, kurā brīdī un ar kādiem nosacījumiem darījumus ir slēguši un slēgs lielie pircēji, kas ir elektrības un siltuma ražotāji. Krīzei Persijas līcī ir bijusi neliela ietekme uz graudu cenu, bet tai nevajadzētu būt jūtamai pārtikas cenās veikalos.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norāda, ka mēneša laikā visbūtiskākais pieaugums tika reģistrēts transporta sadaļā, dīzeļdegvielas cenai augot par 3,8% un benzīnam sadārdzinoties par 2,8%. Kopējo inflāciju ietekmēja arī kāpums precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, sportu un kultūru, tabakas izstrādājumiem un alkoholam, kā arī cietajam kurināmajam. Savukārt nozīmīgākais cenu kritums, par 0,6% mēneša laikā, bija vērojams pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Buceniece pauž, ka karš Tuvajos Austrumos ir teju apstādinājis satiksmi Hormuza šaurumā, caur kuru parasti plūst aptuveni piektā daļa pasaules naftas un piektā daļa pasaules gāzes tranzīta. Irānas uzbrukumu dēļ Persijas līča valstis ir bijušas spiestas samazināt naftas izlaidi apmērā, kas atbilst aptuveni 6% no pasaules piedāvājuma, savukārt pasaules vadošā sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāja Katara ir būtiski ierobežojusi sašķidrinātās gāzes ražošanu, kas atbilst aptuveni 20% no pasaules piedāvājuma, turklāt nav skaidrs, cik daudz laika prasīs ražošanas atjaunošana, pat ja militārais konflikts Tuvajos Austrumos norimtu. Šo notikumu ietekmē kopš februāra beigām "Brent" naftas cena ir augusi par vairāk nekā 20%, pārsniedzot 90 ASV dolārus par barelu, savukārt gāzes cena Nīderlandes TTF biržā ir pakāpusies par teju 80%, pārsniedzot 50 eiro par megavatstundu (MWh).

"Abos gadījumos gan cenu līmeņi vēl būtiski atpaliek no tiem augstumiem, ko novērojām 2022. gadā. ASV prezidenta izteikumi, ka uzbrukumi Irānai varētu drīzumā beigties, ir likuši tirgiem nedaudz atslābt, bet pagaidām skaidrs plāns, kā karu izbeigt, nav redzams," pauž Buceniece.

Viņa norāda, ka enerģijas cenu lēciens nozīmē arī augstākas transportēšanas izmaksas un dārgāku mēslojumu, ja tas ražots no dabasgāzes. Turklāt Persijas līča valstu lielā loma mēslojuma ražošanā var ierobežot tā pieejamību pasaulē. Šie faktori ar nobīdi laikā atspoguļosies globālo pārtikas cenu kāpumā.

Starptautiskais Valūtas fonds ir novērtējis, ka, piemēram, naftas cenai noturoties visu gadu par 10% augstākā līmenī nekā pirms konflikta, globālā inflācija pieaugtu par 0,4 procentpunktiem.

Buceniece norāda, ka globālo cenu kāpuma ietekme Latvijā patlaban visvairāk novērojama degvielas tirgū.

"Marta sākumā cenas degvielas uzpildes stacijās strauji kāpa. Augstāku gāzes cenu dēļ iespējamas lielākas elektroenerģijas cenu svārstības," pauž Buceniece, norādot, ka dabasgāzes cenu celšanos ātrāk sajutīs mājsaimniecības un uzņēmumi, kas elektrību un gāzi pērk par biržas cenām. Viņa skaidro, ka ietekme būs plašāka gadījumā, ja konflikts ieilgs un gāzes krājumi, kas Inčukalna gāzes krātuvē šobrīd ir samērā zemā līmenī, nākamajai apkures sezonai būs jāveido par būtiski augstākām cenām.

Buceniece uzsver, ka patlaban nav iespējams atbildēt, cik lielu ietekmi uz Latvijas inflāciju un ekonomikas aktivitāti atstās Tuvo Austrumu konflikts. Tas būs atkarīgs no tā, cik ilgi konflikts turpināsies un cik plaši izvērtīsies.

"Ir skaidrs, ka jo ilgāk notiek karadarbība, jo nelabvēlīgāka ietekme un lielāki riski augstākai inflācijai un vājākai ekonomikas attīstībai," pauž Buceniece.

Viņa skaidro, ka parasti centrālās bankas nereaģē uz piedāvājuma puses šokiem, kas īslaicīgi ceļ enerģētikas cenas, tomēr jo ilgāk enerģētikas cenas ir augstas, jo vairāk pieaug tā saukto otrreizējo efektu nozīme - enerģijas cenu kāpuma ietekmē sadārdzinās citu preču un pakalpojumu cenas.

"Ņemot vērā 2022. gada pieredzi, kad Eiropas Centrālajai bankai tika pārmesta novēlota reakcija uz enerģijas cenu kāpuma ietekmi uz vidēja termiņa inflāciju, Eiropas Centrālā banka šobrīd ir grūta uzdevuma priekšā. Tirgi jau patlaban sāk iecenot iespējamu procentu likmju kāpumu gada otrajā pusē. Tajā pašā laikā Eiropas Centrālās bankas amatpersonas pauž, ka svarīgi ir nogaidīt, lai izvairītos no sasteigtiem lēmumiem," norāda Buceniece.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - pieauga par 2,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieauga par 3,6%.