Vakar Saeima apstiprināja Pilsonības likuma izpildes komisijas nosaukuma maiņu – tagad tā būs Sabiedrības saliedētības komisija (SSK). Kaut arī Nacionālā apvienība (NA) vēlējās to pārdēvēt par Nacionālās identitātes un vienotības komisiju, tomēr komisijas locekļi ar minimālu pārsvaru nobalsoja par Zatlera Reformu partijas izdomāto nosaukumu – jau minēto SSK.
Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nedrīkstētu apturēt.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 18.janvārī, iepazīstoties ar etniskās saliedētības indikatoriem, sprieda, ka komisijas darbs jākoncentrē, izceļot dažādām etniskajām grupām kopīgās jomas un uzskatus.
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) noraida Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova komentārus par krievu valodu Latvijā un uzskata izteiktos pārmetumus par nepamatotiem, aģentūrai BNS sacīja ministrijas pārstāvis Jānis Sīlis, atbildot uz aģentūras BNS jautājumu.
Saeimā ievēlētajām un amatos ieceltajām amatpersonām nacionālā pielaide valsts noslēpumam būtu jāpiešķir automātiski, jo pašreizējā pielaižu piešķiršanas sistēma ir absurda, aģentūrai BNS sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Jānis Ādamsons ("Saskaņas centrs", SC).
Parakstu vākšanas liecina par ilgstošo politiskās elites konfliktu iznešanu no Saeimas ēkas uz ielām, aģentūrai BNS jaunāko parakstu vākšanas iniciatīvu komentēja politologs Ivars Ījabs.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina veikt grozījumus Latvijas Republikas Satversmes 73.pantā, nosakot, ka „Tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus”.
Neatkarīgā uz sarunu par referendumu un latviešu valodas situāciju aicina Saeimas deputātus Inu Druvieti (Vienotība), Raivi Dzintaru (VL!TB/LNNK) un Augustu Brigmani (ZZS).
59% Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu referendumā plāno balsot pret Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, parādījusi tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju "LNT" veiktā interneta lietotāju aptauja.
Visticamāk, jau šonedēļ kļūs zināms Satversmes tiesas lēmums par krievu valodas referenduma apturēšanu uz laiku, kamēr tiks vērtēts šā balsojuma tiesiskums. Tikmēr tautas nobalsošanas priekšdarbi jau ir sākušies un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) veikusi pirmos poligrāfijas darbu pasūtījumus.
Tuvojoties referendumam par krievu kā otras valsts valodas atzīšanu, koalīcijā strādājošā Vienotība pieņēmusi paziņojumu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Neraugoties uz to, pašā partijā nevalda saskaņa – vai referendumu vajadzētu pieļaut vai tomēr apturēt.
Satversmes tiesas (ST) atzinums par prasību apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir nepieciešams, jo ļautu izvairīties no turpmākiem uzbrukumiem Latvijas valstiskumam un identitātei, sestdien "Vienotības" domes sēdē uzsvēra partijas priekšsēdētāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Vai izvairīšanās no referenduma ir vērtējama kā gļēvulība, baidoties no latviešu vienaldzības un nepārliecinoša PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?
Kustība Par vienlīdzīgām tiesībām organizē parakstu vākšanu, lai tiktu ierosināta tautas nobalsošana par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem valstī dzīvojošajiem nepilsoņiem.
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Satversmes tiesā (ST) pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem, aģentūrai BNS pavēstīja NA pārstāve Ieva Līne.
Nacionālās apvienības (NA) un vairākums "Vienotības" Saeimas frakcijas deputātu parakstīs iesniegumu Satversmes tiesai (ST), lūdzot izvērtēt referenduma likumību, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūrai BNS pavēstīja Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvis Raivis Dzintars.
Politiskās domstarpības par februārī gaidāmo referendumu un tā konstitucionālo tiesiskumu vēršas platumā. Gan ekspertiem, gan politiķiem ir diametrāli pretēji viedokļi par tautas nobalsošanas likumību, taču nacionālais flangs ir stingri apņēmies apstrīdēt referenduma ierosināšanu.
18.februārī gaidāmā valodas referenduma iepriekš formulēto jautājumu papildinās ar paskaidrojumu par krievu valodu, otrdien nolēma Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), reaģējot uz iebildumiem, ka jautājums ne visiem ir skaidrs.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars ierosinājis gaidāmā referenduma vēlēšanu zīmē iekļaut paskaidrojošo daļu, lai tādējādi izvairītos no pārmetumiem, ka formulētais jautājums nav skaidrs.