Saeimas komisija: etniskā saliedētība jāveicina, runājot par kopīgo, nevis uzsverot atšķirīgo

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 18.janvārī, iepazīstoties ar etniskās saliedētības indikatoriem, sprieda, ka komisijas darbs jākoncentrē, izceļot dažādām etniskajām grupām kopīgās jomas un uzskatus.

Strādājot pie sabiedrības saliedētības, katrai sabiedrības vecuma grupai jāveido atšķirīga pieeja. Komisijas deputāts Vladimirs Reskājs (SC) uzskata, ka jāmaina pieeja izglītībai, jau no mazotnes bērniem mācot un skaidrojot valsts pamatus, kā arī izveidojot jauniešu sociālās integrācijas programmu, kas parādītu valsts ieinteresētību jauniešu attīstībā.

Vidējai paaudzei svarīgi just ekonomisko stabilitāti un valsts atbalstu ģimenēm. Savukārt, domājot par vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir jābeidz 16.marta un 9.maija politizācija, norādīja deputāts. Etniskais saasinājums ir politiķu izraisīts un partijām ir jāatsakās no traģisko notikumu izmantošanas šaurās interesēs, teica V.Reskājs.

Analizējot socioloģisko pētījumu rezultātus, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS”

direktors Arnis Kaktiņš skaidroja, ka liela atšķirība parādās uzskatos par 1940.gada notikumiem un vērtējumā par Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā. Runāšana par atšķirīgo vēsturisko izpratni drīzāk palielinās, nevis mazinās esošo plaisu starp etniskajām grupām, pauda A.Kaktiņš.

Gandrīz puse latviešu, taču tikai ceturtā daļa krievvalodīgo jūt ciešu saikni ar Latviju. Abās etniskajās grupās ir līdzīga tendence, ka jaunieši jūtas mazāk piederīgi valstij. Par Latvijas patriotiem sevi uzskata 78 procenti latviešu un 57 procenti krievvalodīgo. Līdzīgas atbildes abās etniskajās grupās ir jautājumā, vai slikts materiālais stāvoklis attaisno patriotisma trūkumu, uz to apstiprinoši atbildēja nedaudz vairāk kā puse respondentu.

Svarīgākais