Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris kritizē politiķus par novēlotu reaģēšanu uz ierosināto referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Tiesa izvērtēs, vai kādām no referenduma procesā iesaistītajām institūcijām vajadzētu lemt par procesa apturēšanu. «Manuprāt, tas ir viens no šīs lietas būtības, kas Satversmes tiesai būs jāvērtē – vai šajā procesā kādai no valsts institūcijām nebija jādara kaut kas, lai izvērtētu procedūras atbilstību vai iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei,» saka G. Kūtris. Viņš atgādina, ka Satversmē ir pants, kas nosaka, par kādiem jautājumiem nevar rīkot referendumus, piemēram, par valsts budžetu, nodokļu izmaiņām. Līdz ar to kādai institūcijai tomēr varētu būt pienākums vērtēt iesniegto likumprojektu atbilstību Satversmei.
Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka tas apliecina, ka Latvijā ir neitrāla tiesa. «Jebkurā demokrātiskā valstī, kurā ir konstitucionāla tiesa, politiķi mēģina realizēt savus mērķus ar Satversmes tiesas rokām. Šis bija klasisks gadījums. Satversmes tiesa parādīja, ka negrib būt tā izmantota,» saka I. Ījabs.
Par spīti nelabvēlīgajam ST spriedumam, valdības koalīcija paredzējusi šodien diskutēt, vai pirms referenduma būtu jārīko kampaņa, kurā iedzīvotāji tiktu aicināti balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Balsot referendumā pret krievu valodu aicina arī opozīcijas pārstāvis Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Partijas līderis Augusts Brigmanis ST lēmumu uzskata par pareizu un norāda, ka pašlaik viss ir pašu latviešu rokās. «Cilvēkiem ir jāpilda savs pilsoņa pienākums un tas arī jāapliecina – jo vairāk, jo labāk – pret otras valsts valodas ieviešanu. Ja tas būs miljons balsotāju, viedoklis būs ļoti skaidri un gaiši izteikts,» uzskata A. Brigmanis.
