Biedrība "Par latviešu valodu", kas nedēļu pirms referenduma izvērsīs informatīvu kampaņu, aicinot piedalīties valodas referendumā, tapusi, jo politiķi klusējuši, ceturtdien uzsvēra biedrības dibinātāji, kuru vidū ir ārzemju latvieši, taču viņus atbalsta daudzi kultūras cilvēki.
Diezgan daudziem iedzīvotājiem aizvien ir jāskaidro ‒ lai atbalstītu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, referendumā ir jābalso pret, aģentūrai BNS pastāstīja deputāti, kuri dodas pie vēlētājiem stāstīt par referenduma būtību un balsošanu tajā.
Burtnieku novada dome aicina iedzīvotājus 18.februārī doties uz vēlēšanu iecirkņiem un referendumā balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aģentūrai BNS pavēstīja Burtnieku novada pašvaldības pārstāve Ingrīda Kraukle.
Jau otrajā dienā pēc pieteikšanās izsludināšanas Rīgas domes finansētajā projektā „Latviešu valodas apguves kursu organizēšana un īstenošana Rīgas iedzīvotājiem” tika nokomplektētas visas bezmaksas latviešu valodas apmācības grupas, tāpēc izglītības iestādes pārtrauca iedzīvotāju pieteikumu pieņemšanu, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Valdība vakar atbalstīja 26 352 latu piešķiršanu Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) referenduma par Satversmes grozījumiem un krievu valodu kā otru valsts valodu atspoguļošanai.
Brīvprātīgais no Spānijas, kurš ieradies Latvijā, piecu mēnešu laikā apguvis latviešu valodas pamatus un kā pats saka, spēlē ar ministriem "bull**it bingo", ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "Labrīt, Latvija!".
Šobrīd savākti apmēram 1000 paraksti, lai tiktu ierosināta tautas nobalsošana par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Labrīt, Latvija!" sacīja iniciatīvas autore, Eiropas Parlamenta deputāte un partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdere Tatjana Ždanoka.
Īrijā Latvijas pilsoņu aktivitāte 18.februārī gaidāmajā referendumā par valodu varētu būt lielāka nekā citās balsošanas reizēs, aģentūrai BNS prognozēja portāla "baltic-ireland.ie" galvenā redaktore Laima Ozola.
Baltkrievu tautības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piedalīsies referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, taču nevēlas publiski atklāt savu izvēli.
Intervija ar mākslinieku Gļebu Panteļejevu, Jūrmalas Gada balvas kultūrā ieguvēju, – par latviešu un krievu attiecībām, par referendumu, par politiķu solījumiem, sarkanarmiešiem un leģionāriem.
Politiķi uzskata, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa spēja mainīt viedokli ir cienīgs solis, kas varētu mudināt arī citus neizlēmušos doties uz referendumu.
18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina "Latvijas faktu" janvārī veiktā aptauja.
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris kritizē politiķus par novēlotu reaģēšanu uz ierosināto referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Vakar Saeima apstiprināja Pilsonības likuma izpildes komisijas nosaukuma maiņu – tagad tā būs Sabiedrības saliedētības komisija (SSK). Kaut arī Nacionālā apvienība (NA) vēlējās to pārdēvēt par Nacionālās identitātes un vienotības komisiju, tomēr komisijas locekļi ar minimālu pārsvaru nobalsoja par Zatlera Reformu partijas izdomāto nosaukumu – jau minēto SSK.
Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nedrīkstētu apturēt.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 18.janvārī, iepazīstoties ar etniskās saliedētības indikatoriem, sprieda, ka komisijas darbs jākoncentrē, izceļot dažādām etniskajām grupām kopīgās jomas un uzskatus.