Latvijā notiekošais referendums ir ierindojies starp aktuālākajām ziņām gan Igaunijas, gan Lietuvas presē. Tam uzmanība tiek pievērsta arī Krievijas medijos, informē Latvijas Radio.
Austrumu kaimiņvalstī tiek uzsvērts, ka daudzi, kuri referendumā varētu balsot "par" otru valsts valodu, ir nepilsoņi, un viņiem nav balsstiesību. Savukārt varas iestādes aktīvi aicina balsot "pret". Tāpat tiek vēstīts, ka referendums ir sašķēlis Latvijas sabiedrību un saasinājis attiecības starp etniskajiem krieviem un latviešiem. Šī iemesla dēļ policija šodien strādā pastiprinātā režīmā.
Par referendumu tiek rakstīts arī rietumu presē. Plaši raksti par referendumu Latvijā publicēti ASV laikrakstos "The Wall Street Journal" un "The Washington Times", aprakstot bažas Latvijas sabiedrībā, ka referendums pastiprinās saspīlējumu starp latviešu un krievu tautības iedzīvotājiem. Referendums šodien ir arī viena no britu raidsabiedrības BBC galvenajām ziņām. Tā vēsta, ka no Latvijas iedzīvotājiem ir aptuveni trešā daļa ir krievi, un šī sabiedrības daļa ilgstoši sūdzējusies par diskrimināciju. Tajā pašā laikā daudz etnisko latviešu uzskata, ka referendums ir mēģinājums vājināt Latvijas neatkarību. Pēc PSRS sabrukumu latviešu valodas zināšana kļuva par priekšnoteikumu pilsonības iegūšanai, taču daudz krievvalodīgo tam pretojās, norāda BBC. Tādēļ aptuveni 300 tūkstošiem iedzīvotāju joprojām nav pilsonības un tie nevar piedalīties referendumā.
Krievijas un rietumu medijos ir atšķirīgas tendences, raksturojot etnisko krievu skaitu Latvijā. Krievijas medijos dominē apgalvojums, ka aptuveni 40% un pat vairāk iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu valoda. Savukārt rietumu presē tiek vēstīts, ka etniskie krievi sastāda aptuveni trešo daļu sabiedrības.