Noslēdzoties divvalodības referendumam, Latvijas politiskā elite uzskata, ka pašlaik svarīgākais nav tīksmināties par uzvaru, bet meklēt risinājumus sabiedrības saliedēšanai.
Pēc viņu domām, referendums ir bijusi klaja provokācija, lai radītu plaisu gan starp abām etniskajām kopienām, gan starp politiķiem un tautu.
Koalīcijas spēku pārstāvji – Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un Zatlera Reformu partijas (ZRP) vadītājs Valdis Zatlers – neslēpj: referenduma rīkotāji apzināti provocēja sabiedrību, lai gan jau sākumā saprata, ka iegūt divvalodības ieviešanai nepieciešamo balsu skaitu nav iespējams. «Latvijas sabiedrība apliecināja, ka spēj demokrātiskā veidā pateikt nē provokācijām,» pauda V. Zatlers, savukārt S. Āboltiņa papildina: «Referenduma provokācijas mērķis bija radīt etnisko spriedzi, kuras iepriekš Latvijā nebija.» Kā piemēru tam, ka tautas nobalsošana bijusi saistīta ar slēptām politiskajām intrigām, Saeimas spīkere minēja dīvainas sakritības ar Krievijas Federācijas bumbvedēja atrašanos neitrālajā gaisa telpā virs Baltijas jūras un Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova vizīti Latgalē, ko tradicionāli uzskata par Latvijas krieviskāko reģionu.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka referenduma iznākumam izšķirīga bijusi Saskaņas centra līdera Nila Uškova iesaistīšanās divvalodības idejas popularizēšanā. «Satversmes grozījumus atbalstījuši 270 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Pēdējās Saeima vēlēšanās praktiski identisks bija arī Saskaņas centra (SC) vēlētāju skaits. Ja referenduma iniciatīvu virzītu tikai Vladimirs Lindermans, tad šī ideja paliktu marginālā līmenī. Savukārt Saskaņas centa līdzdalība liecina par vēlmi iegūt no šā jautājuma maksimālu politisko kapitālu,» analizē deputāts. Tiesa, viņš neslēpj – ja arī referendums ir bijusi provokācija, tad paši labējie politiķi tam devuši ļoti labvēlīgu augsni, sākot ar gļēvulīgo nostāju valsts pamatvērtību jautājumā un beidzot ar iniciatīvu pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.
Arī ZRP pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis piekrīt, ka SC iesaistīšanās bijusi mēģinājums novērst vēlētāju uzmanību no izgāšanās koalīcijas veidošanas procesā un partijas iekšienē pastāvošajām problēmām. Taču V. Dombrovskis ir pārliecināts, ka referenduma rezultāti tomēr apliecina reāli pastāvošu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju neapmierinātību. «Balsojot par, vēlētāji neizdarīja racionālu izvēli, jo lieliski apzinājās, ka savākt nepieciešamo balsu skaitu nevarēs. Tas bija emocionāls balsojums, kas apliecina krievvalodīgo protestu. Turklāt par Satversmes grozījumiem nodotie 270 tūkstoši parakstu apliecina, ka pirmo reizi Latvijas krievvalodīgie pilsoņi ir bijuši tik vienoti un mobilizēti. Tas ir milzīgs spēks, un ir nopietni jāseko, kas ar to notiks tālāk,» Neatkarīgajai klāstīja V. Dombrovskis. Tam piekrīt arī V. Zatlers, kurš atgādina – pašlaik atmosfēra Latvijā esot tik saasināta, ka viens neveikls solis vai vārds varot uzjundīt abu kopienu savstarpējo aizvainojumu.
Koalīcijas politiķi ir vienādās domās, ka daudz būtiskāk par uzvaras svinēšanu ir nepieciešamība uzlabot integrācijas procesu. ZZS pārstāvis Kārlis Seržants atgādina, ka uzvara vienā cīņā nebūt vēl nenozīmējot uzvaru visā karā, savukārt SC līderis Nils Ušakovs uzskata, ka referenduma rezultātus nedrīkst vērtēt aritmētiski, bet gan ir jāuztver kā apliecinājums, ka Latvijā pastāv reāla etniskā konfrontācija.
Tikmēr S. Āboltiņa paudusi, ka referenduma mācība politiķus piespiedīšot veicināt kopienu savstarpējo toleranci, lai «mēs cienītu cits citu un visi kopā Latvijas pamatvērtības».
A. Brigmanis gan šajā jautājumā noskaņots skeptiski, jo uzskata: nacionālie spēki un kreisais flangs arī turpmāk nekavēsies nacionālās domstarpības izmantot sava politiskā kapitāla vairošanai, savukārt mērenākās partijas, kas pašlaik veido koalīcijas kodolu un varētu būt līdzsvarojošs spēks, ir tik ļoti aizņemtas ar savstarpējām domstarpībām un varas dalīšanu, ka solījumi par sabiedrības saliedēšanu drīz vien aizmirsīsies.