Pēc referenduma lielākais darbs vēl priekšā

© F64 Photo Agency

Kaut arī tautas nobalsošanā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja pārliecinoši 74,8 procenti vēlētāju, arī krievu valodas atbalstītāji šajos rezultātos saskata iespēju turpināt cīņu par krievu valodas statusa mainīšanu.

Citi uzskata, ka referendums devis jaunu sparu centieniem dažādu nacionalitāšu tuvināšanai.

Piemēram, Eiropas Savienības parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka uzskata, ka 24,88% balsu krievu valodas atbalstam ir vērā ņemams rādītājs, lai sāktu domāt par krievu kā reģionālās valodas noteikšanu Latgalē, jo tieši šajā reģionā bijis visvairāk balsu par Satversmes grozījumiem. Viņasprāt, vajadzētu arī mainīt spēkā esošo kārtību un Latgalē ļaut skolēnu vecākiem un skolu vadībai pašiem noteikt, kādā valodā veikt mācības.

Savukārt Nils Ušakovs, kurš pretēji sākotnēji paustajam atbalstam latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai referendumā tomēr nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai, uzskata, ka nepietiek priecāties par vēlētāju augsto aktivitāti (nobalsojuši vairāk nekā 70% balsstiesīgo), jo referendums parādīja arī to, cik daudz valsts pilsoņu ir izbraukuši no Latvijas. Tādēļ esot daudz vairāk jādomā par to, kā atvilināt izbraukušos pilsoņus atpakaļ, nevis pašapmierināti priecāties par viņu augsto aktivitāti ārvalstīs izvietotajos vēlēšanu iecirkņos. Galvaspilsētas mērs arī uzskata, ka krievi, it sevišķi jaunā paaudze, nav pelnījuši pārmetumus par valsts valodas neapgūšanu. Problēmas ar latviešu valodas prasmi esot tikai vecākā gadagājuma cilvēkiem un arī tikai specifiskos jautājumos, piemēram, par dažādiem komunālo maksājumu jautājumiem.

Nepārprotamu apliecinājumu tam, ka starp latviešiem un krievvalodīgajiem nav nekādu problēmu, referenduma rezultātos saskata Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

«Par latvisku Latviju balsojuši arī cittautieši, tādējādi apliecinot, ka šis mērķis nekādā veidā nenonāk pretrunā ar Latvijas mazākumtautību interesēm. Lai arī referendums pēc būtības bija absurds un mūsu izpratnē antikonstitucionāls, ar rezultātiem nav iespējams spekulēt – tie skaidri un gaiši pierāda Latvijas pilsoņu gribu, tādējādi nav vairs pamata nekādām spekulācijām par to, kādā valstī mēs gribam dzīvot un kādas ir mūsu patiesās vērtības,» uzskata R. Dzintars.

Apvienība arī uztvērusi signālu no Latgales, kurā daudz pilsoņu atbalstījuši valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Saprotot, ka šis bijis arī protesta balsojums pret ekonomiski sarežģīto situāciju reģionā, Nacionālā apvienība «jau visdrīzākajā laikā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā nodrošināt jaunas darba vietas un tautsaimniecības attīstību Latgalē».

Ar pateicību tiem, kas referendumā pauda atbalstu latviešu kā vienīgajai valsts valodai, klajā nācis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš uzskata, ka visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti.

«Referendums nav nedz sākuma, nedz beigu līnija. Tas bija nopietns pārbaudījums un mācību stunda mums visiem. Ar šādu balsojumu par otru valsts valodu tika apdraudēts viens no svētākajiem Satversmes pamatiem – valsts valoda. Tādēļ šobrīd ir pienācis laiks nopietnai diskusijai par konstitūcijas pamatu nostiprināšanu un varas modeļa maiņām ar vienu vienīgu mērķi – padarīt Latvijas valsti stiprāku un pēc iespējas nodrošināties pret jebkādiem valsts pamatu apdraudējumiem nākotnē,» saka prezidents. Arī viņš uzskata, ka referendums tikai devis startu nopietnam darbam, lai nevienas nacionalitātes pārstāvji Latvijā nejustos atgrūsti un nepiederīgi.

Svarīgākais