Saeimas opozīcijas deputāti: nav izslēgts, ka ģenerālprokurora amats koalīcijai var kļūt par tirgošanās objektu  

Jau divus mēnešus Latvijā nav pilntiesīga ģenerālprokurora.Pirms Jāņiem notikušajā konkursā Jurim  Stukānam pietrūka balsu, lai viņu  apstiprinātu  amatā vēl uz pieciem gadiem. Tomēr   daudziem par pārsteigumu Stukāns kandidē uz šo amatu atkārtoti, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Visu četru ģenerālprokurora kandidātu uzklausīšana Tieslietu padomē atlikta vien uz novembri. Un tā iecelšana Saeimā var sakrist ar valsts budžeta skatīšanu. Opozīcijas deputāti neizslēdz, ka ģenerālprokurora amats koalīcijai var kļūt par tirgošanās objektu. Turpina Ilze Jaunalksne -Rēdere.

Ir trešdienas pusdienlaiks. Uz Latvijas radio dodas četri bijušie kolēģi, lai pēc ilgāka pārtraukuma visi sēstos pie viena galda. Ambīcijas ieņemt vienu no ietekmīgākajiem un svarīgākajiem posteņiem valstī viņiem bija arī pirms pieciem gadiem. Toreiz Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amatam izvēlējās no tiesnešu vidus nākušo Juri Stukānu.

Šā gada jūnijā Tieslietu padomes vairākumam bija cits viedoklis. Vērtējot prokuratūras darbu Stukāna vadībā, tā lēma, ka viņš nebūtu jāpārapstiprina amatā uz vēl vienu termiņu. Šāds iznākums iedrošināja Stukāna sāncenšus pieteikties atkārtoti izsludinātajā konkursā.

ARMĪNS MEISTERS

ģenerālprokurora amata kandidāts, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors

Tieslietu padome izbrāķēja (Stukānu) zināmā mērā, tāpēc es izvērtēju savas spējas iespējas, uzklausīju kolēģu viedokli, saņēmu tādu fundamentālu atbalstu no kolēģiem, iedrošinājumu.

JĀNIS ILSTERIS

ģenerālprokurora amata kandidāts, Konkurences padomes jurists

Tās visas labās lietas, kas tika panāktas, kad es vadīju prokuroru biedrību, viņas nestrādā. Un tas viss ir atkarīgs no vadītāja līmeņa, tāpēc mana motivācija (piedalīties konkursā) ir visas labās lietas mēģināt iedzīvināt.

Ilggadējais Prokuroru biedrības prezidents Jānis Ilsteris darbu iestādē atstāja pirms četriem gadiem un turpina strādāt par juristu Konkurences padomē. Viņš savulaik kopā ar kolēģi Juri Jurisu bija viens no skaļās Ventspils eksmēra Aivara Lemberga lietas prokuroriem. Arī Juris Juriss darbu prokuratūrā atstāja pēc tam, kad Saeima viņu ievēlēja par Satversmes tiesas tiesnesi. Prokuratūrā viņam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze.

JURIS JURISS

ģenerālprokurora amata kandidāts, Satversmes tiesas tiesnesis

Manā lietvedībā bijušas dažādas lietas, tostarp ar lielu sabiedrības rezonansi, man ir akadēmiskā pieredze, kas ļauj plašāk paskatīties uz procesiem.

Atšķirībā no pārējiem kandidātiem, bijušais ģenerālprokurors Juris Stukāns savu motivāciju atkal kandidēt “Nekā personīga” neatklāja. Tāpat kā to, kas liek domāt, ka tas pats Tieslietu padomes sastāvs ar dažu mēnešu starpību lems citādi.

JURIS STUKĀNS

bijušais ģenerālprokurors, ģenerālprokurora amata kandidāts

NP: Kāpēc jūs redzat, ka tā pati Tieslietu padome, kas nobalsoja pret..

Kāpēc jūs domājat , ka tā pati?

Np: Kas tad ir mainījies?

Sagaidiet. Tad, kad būs padome (Tieslietu padome) tad paskatīsieties, vai mainīsies vai nē.

Viss savā dzīvē ir īstajā vietā un īstajā laikā un pienācīgā kārtībā , 1812 pants Civillikumā. Vot, pamēģiniet strādāt pēc šī principa un tad viss būs kārtībā.

NP: Bet savu motivāciju neatklāsit, kāpēc atkārtoti pieteicāties..

(pagriež muguru un aiziet)

Stukāns pēc viņam nelabvēlīgā Tieslietu padomes lēmuma medijiem savus tālākos plānus negribēja atklāt. Līdz pat augusta beigām, kad laikrakstā “Diena” Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs izpauda slēgtās sēdes balsojumu un to, cik tieši balsis Stukānam pietrūka.

Fragments no AT un TP piekšsēdētāja A.Strupiša intervijas “Dienā” 15.08.2025

“ .. rezultāts bija tāds, ka Stukānam pietrūka balsu, lai viņš tiktu apstiprināts otrreiz. Tas nebija tā, ka Tieslietu padome viennozīmīgi, vienbalsīgi lēma, ka viņš neder, bija tā, ka pieci balsoja par, seši balsoja pret, divi atturējās, viņam pietrūka dažu balsu.

AIGARS STRUPIŠS

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs

NP: Jūs atklājāt balsojumu, kā Tieslietu padome izšķīrās Stukāna jautājumā. Kāpēc jūs tā darījāt?

Tur nav nekā slēpjama. Slēgts balsojums nozīmē, ka nezina, kā kurš ir balsojis, bet balsojuma rezultātam ir jāparādās.Citādi sabiedrībai var rasties šaubas, varbūt kaut kas noslēpts.Vai citādi.

NP: Stukānam kungam tas ļāva izskaitļot, cik balsis viņam pietrūka, zinot, ka todien TP nebija pilnā sastāvā..

Bet tas ir normāli. Jābūt zināmam.

NP: Jūs neiedrošinājāt viņu tādā veidā?

Nē.

NP: Un neko nepārkāpāt?

Nē.

NP:Vai viņu (Juri Stukānu) aicinājāt personīgi kandidēt vēlreiz?

Nē, es viņam zvanīju, tajā vai nākamajā dienā un prasīju, nu, tā koleģiāli, vai kandidēsi atkārtoti , un viņš teica, nē, nekandidēšu, bet vairāk mums sarunu par šo tēmu nav bijušas.

Tūlīt pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma, Valsts prezidents aicināja nekavēties, jo valsts nevarot ilgstoši iztikt bez ģenerālprokurora. Daudzi likumi viņam paredz īpašas pilnvaras. Ģenerālprokuroram ir svarīga loma arī ar valsts drošību saistītos jautājumos. Tomēr Tieslietu padomes priekšsēdētājs sēdi, kurā notiktu kandidātu uzklausīšana, ir nozīmējis vēl pēc 2 mēnešiem- 7.novembrī. Jo esot jādod laiks, lai dienesti veic kandidātu pārbaudi, un sabiedrība pietiekami iepazīstas ar kandidātu koncepcijām.

AIGARS STRUPIŠS

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs

Šobrīd provizoriski mēs plānojam Tieslietu padomes sēdi uz 7.novembri.

NP: Jūs teiktu, ka nekāda apzināta kavēšanās nenotiek šobrīd?

Nē, nē.

Satraukumu, ka balsojums par ģenerālprokuroru var nonākt Saeimā līdz ar valsts budžeta skatīšanu, pauž opozīcijas deputāti. Atgādinot situāciju pirms gada, kad ekonomikai svarīgais Latvijas Bankas prezidenta amats kļuva par vienu no politiskās tirgošanās objektu valdošo partiju starpā.

EDGARS TAVARS

Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts)

Neslēpsim, ka ģenerālprokurora loma ļoti daudzu kriminālprocesu virzīšanai vai nevirzīšanā, ir milzīga.

Slikti, ka tas ir vienlaicīgi ar budžetu.

Tur es paredzu koalīcijai tirgošanos.

Gribat valdību, nu, tad Jums jāatbalsta tāds kandidāts.

Ja tas tā notiks, tad tas nav glaimojoši mūsu valstij.

JĀNIS DOMBRAVA

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Šajā gadījumā man ir sajūta, ka kāds kaut ko mēģina pabīdīt to procesu uz vienu vai otru pusi, kā rezultātā (jāizņem laukā kā runājām) nav skaidrs, vai līdz Ziemassvētkiem vispār tiks ievēlēts nākamais ģenerālprokurors.

Gan Jaunā Vienotība, kurai Tieslietu padomē ir divi savi pārstāvji, gan zaļzemnieki noraida, ka aizkulisēs būtu sākušās kādas sarunas un mēģinājums panākt kādu vienošanos par nākamo ģenerālprokuroru.

AINARS LATKOVSKIS

Saeimas deputāts (Jaunā Vienotība), Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs

Es ceru uz ātru drošības iestāžu pārbaudi, lai tālāk jau Tieslietu padome var lemt par labāko kandidātu ģenerālprokurora amatam.

NP: Politiķi nav ieinteresēti šī procesa novilcināšanā?

Protams, nē.

DAIGA MIERIŅA

Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas Nacionālās drošības komisijas pārstāve (ZZS)

NP: Piekritīsit, ģenerālprokurors ir ļoti svarīga figūra.

Ļoti svarīgs. Ļoti svarīga figūra.

-NP: Bet šo jautājumu atliekot, nesanāk, ka kopā ar budžetu šis amats var kļūt par politiskā tirgus objektu?

Ziniet, man šobrīd nav tādu indikāciju. Es par to arī neesmu runājusi.

Būtu bijis labāk, ja tas būtu (skatīts) ātrāk.

NP: ZZS ir kāds favorīts starp tiem četriem kandidātiem šobrīd?

Nē, tāda nav šobrīd.

ANDRIS ŠUVAJEVS

Saeimas deputāts (Progresīvie)

Manā ieskatā tam , protams, nevajadzētu sakrist ar budžeta pieņemšanas laiku, jo ir likumsakarīgi, ka politiskā uzmanība būs tik daudz veltīta budžetam.

Visiem ģenerālprokurora amata kandidātiem dažādos laikos iepriekš ir izsniegtas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu, “Nekā personīga” apliecināja kā paši kandidāti, tā Satversmes aizsardzības birojā. Taču dienests neprecizēja, tieši cik ilgā laikā pārbaude būs pabeigta.

Turpinot par to, ko nozīmē nonākšana īstajā vietā un īstajā laikā, mūsu uzmanību šonedēļ piesaistīja kāda rokāde Augstākajā tiesā. No 1.oktobra pēc paša vēlēšanās izdienas pensijā izlēmis doties kādreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņam pirms gada bija iedalīta Aivara Lemberga lieta, kas tiesā ir jau 17 gadu un kurā gala spriedums joprojām nav pieņemts. Savukārt uz brīvo tiesneša vietu Augstākajā tiesā kandidē advokāts Jānis Rozenbergs. Viņš ir ne tikai mācībspēks, un ir ilgstoši vadījis advokātu padomi, viņš Lemberga lietā bijis aizstāvis vienam no apsūdzētajiem.