Dubultpilsonis attaisnots par sadarbību ar Krievijas specdienestiem

Zemgales rajona tiesa Tukumā attaisnoja un no apcietinājuma atbrīvoja Krievijas un Igaunijas dubultpilsoni Aleksandru Patrikejevu, kurš tika turēts aizdomās par līdzdalību Krievijas specdienesta inspirētā vandālismā. Viņš ar kompanjonu apgānīja piemiņas vietu Džūkstē, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Prokuratūra uzskata, ka pierādījumu bija pietiekami, lai viņu notiesātu, un sola spriedumu pārsūdzēt. Valsts drošības dienests pauž neizpratni, bet Tukuma pašvaldības vadītājs norāda - šāds spriedums sabiedrībai signalizē par valsts bezzobainību. Patrikejevs gan Latvijā attaisnots, taču jau izdots Lietuvai, kur arī viņu tiesās par pieminekļa apgānīšanu.

Grupu veidoja trīs Igaunijas un Krievijas dubultpilsoņi. Viens bija organizators. Viņš Igaunijā uzturējis vairākas šādas aktīvistu bandas, kam uzdots veikt konkrētus sabotāžas aktus. Visticamāk viņš bija tas, kurš tālāk uzturēja kontaktus ar Krievijas GRU.

2.pasaules kara laikā Džukstes pusē notikušas vairākas asiņainas kaujas. Tāpēc te atrodamas dažādas piemiņas vietas un pieminekļi. Gan padomju okupantu armijai, gan Latvijas karavīriem. Kopš Ukrainas pilna mēroga kara sākuma te vairākkārt vandāļi uz atceres vietām gāzuši krāsu bundžas.

2024. gada 29.janvārī šeit Džūkstes pagastā divi Krievijas pilsoņi ar krāsu aplēja Latviešu leģiona piemiņas vietu. Valsts drošības dienests atrada pierādījumus, ka tas noticis Krievijas specdienesta uzdevuma.

Restaurējot notikumus pirms pusotra gada no mums zināmajiem faktiem var uzzīmēt šādu ainu. Incidenti nebija spontāni, bet rūpīgi plānota darbība vairāku dienu garumā.

Grupu veidoja trīs Igaunijas un Krievijas dubultpilsoņi. Viens bija organizators. Viņš Igaunijā uzturējis vairākas šādas aktīvistu bandas, kam uzdots veikt konkrētus sabotāžas aktus. Visticamāk viņš ir tas, kurš tālāk uzturēja kontaktus ar Krievijas GRU.

Džukstes pieminekļa lietas sakarā organizators Tallinā 27. janvāra vakarā satika Aleksandru Patrikejevu (viņš ikdienā strādājis par tālbraucēju šoferi) un Nikolaju Silinu. Silins tad bijis tas, kurš izraudzīts kā izpildītājs. Viņam iedota krāsa un piesolīta nauda, ja darbs būs pabeigts.

Par vandāļu pastrādāto vēlāk rakstīs un stāstīs ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas mediji.

Sākumā abi caur Latviju devās uz Lietuvu, Kauņu, kur bija plānots apliet ar krāsu divus piemiņas objektus. Todien apgānīšanu neizdevās veikt - visticamāk tāpēc, ka apkārt bija pārāk daudz cilvēku.

Naktī uz 28. janvāri abi atgriezās uz Latviju un devās Džūkstes virzienā. Tur bija divi mērķi - divas leģionāru piemiņas vietas. Arī šeit vandālisma akts netika izpildīts un abi atkal atgriežas Lietuvā.

Nākamajā naktī (uz 29. janvāri) uzdevumu beidzot izpilda un Lietuvā Merķinē, aplej ar krāsu nacionālā partizānu komandiera Ramanauska‑Vanaga pieminekli.

Tajā pašā dienā, 29. janvārī, abi devās atpakaļ uz Latviju, un Džūkstē ar sarkanu krāsu noķēpā Latviešu leģiona piemiņas akmeni. Izpildītājs telefonā saglabāja video kā atskaiti pasūtītājam, jo par darbu bija piesolīta samaksa - 500 eiro.

JĀNIS KRĒVICS

Un vairāk kā pēc pusotra gada uz pieminekļa vēl saglabājusies sarkanā krāsa ar ko tas tika apķēpāts.

Vēlāk organizatoru arestē un sāk tiesāt Igaunijā, izpildītāju izdod Lietuvai. Šoferis noķerts un arestēts Pāternieku robežpunktā Baltkrievijas pierobežā. Nav zināms, vai tas bija mukšanas mēģinājums vai kas cits. Bet pēc tam līdz tiesai Tukumā pusotru gadu turēts apcietinājumā.

Patrikejevs padomju gados dienējis desanta spēkos. Kontaktus ar Dienesta biedriem uzturējis arī mūsdienās. Darbs - tālbraucējis - ļāvis iekļūt arī svarīgos objektos un veikt novērošanu.

Kā saka prokuratūra - pierādījumu bija pietiekami daudz un tie norādīja nepārprotami - Latvijā tiesātais šoferis bija iesaistīts Krievijas specdienesta insperētā noziegumā.

SALVIS SKAISTAIS

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors

No prokuratūras viedokļa vai no prokurora viedokļa, šie pierādījumi, kas bija savākti un nodoti tiesas rīcībā, bija pietiekami.

Tās ziņas, nemot vērā, ka viņš bija arī Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis, tās ziņas, kas tika iegūtas, apskatot datu nesējus, kas atradās pie viņa, un, protams, viss tas objektīvais, kas ir noticis, teikt, ka viņš ir pavizinājies pa Baltijas valstīm un apgānītās piemiņas vietas ir kaut kāda nejauša sakritība viennozīmīgi nevarētu teikt. Tas nebija tāds mirkļa ekscess. Tās bija ilgstošas darbības. Tur bija divas diennaktis. Personas bija gan apsekojušas tās vietas pirms izdarīt tajā vietās to, kas ir izdarīts. Tas jau (…) nejaušības mirkli minimizē vai manuprāt pat izslēdz.

Pretējās domās bija tiesa. Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesnese AGNESE ADGERE, kura amata pienākumus pilda no 2022.gada janvāra, uzklausījusi aizturētā Aleksandra Patrikejeva un advokāta Kārļa Zundes versiju kā Patrikejevs Tallinā strādājis par šoferi un taksistu. Tad sapazinies ar Nikolaju Silinu, kurš kādā no tikšanās reizēm mudinājis aizvest viņu uz Kauņu. Un piesolījis par to 500 eiro. Kur jābrauc un kas jādara - neko neesot zinājis. Tikai pēc atgriešanās Igaunijā pamanījis, ka mašīnas salonā iztecējusi krāsa.

Tiesnese uzskata - lietā savāktie fakti nav pierādījuši šofera saistību ar Krievijas GRU rīkoto specoperāciju. Tāpēc viņš attaisnots un tiesas dienā izlaists.

AGNESE ADGERE

Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesnese

Tiesa izvērtējot lietā esošos pierādījumu un prokurora celto apsūdzību atzina, ka lietā esošie pierādījumi neapstiprina prokurora celto apsūdzību ne daļā par to, ka apsūdzētais būtu zinājis un iepriekš vienojies ar līdzapsūdzēto par konkrētām darbībām. Ka šīs darbības būtu veiktas ar vienotu nodomu. Kā arī ņemot vērā, ka otrs apsūdzētais…. Apsūdzētais bija pārvadājis savu līdzapsūdzēto pret kuru lieta ir izdalīta. Ko viņš arī nenoliedz, bet viņš ir profesionāli nodarbināts kā taksometra vadītājs. viņa liecība ir par to, ka viņš par konkrētu atlīdzību bija apņēmies pārvadāt. Un lietā esošie pierādījumi neapstiprināja arī daļā par to, ka būtu šis te uzdevums veikts pēc ārvalstu specdienestu rīkojuma.

Mums zināms, ka Lietuvas tiesībsargi tiesvedības laikā bija jau Latvijai nosūtījuši tiesiskās palīdzības lūgumu Patrikejeva izdošanai, lai tiesātu par viņa pastrādāto kaimiņvalstī. Tāpēc drīz vien piemiņas vietu demolēšanā iesaistītais atkal tika arestēts un nodots lietuviešiem.

Šajās Lietuvas preses fotogrāfijās no tiesvedības procesa redzami aizdomās turētie. Starp viņiem arī brauciena organizators Silins. Šeit viņi visi skaidro, ka devušies izklaides braucienos un bijis nepieciešams nofotografēt tūrisma apskates objektus.

Tukumā, kur pēdējos gados zīmīgos datumos īpaši jārūpējas par piemiņas vietu drošību, nekādi nav saprotama tiesas rīcība. Domes priekšsēdis saka - šādi mēs Krievijai parādām savu mīksto mugurkaulu.

GUNTARS VAŽA

Tukuma novada domes priekšsēdētājs (Latvijas Reģionu Apvienība)

Nu, ko pašvaldība par to saka?

Man bija pārsteigums par tādu tiesas iznākumu. Pie šīs ģeopolitiskās situācijas un no VDD arī sapratu, ka tur savākts gana daudz materiālu par to, ka tur lēmumam jābūt pilnīgi savādākam. Un atbrīvot tiesas zālē. Mums par mazākām lietām apcietina tiesas zālē. Bet šeit cilvēks tiek palaists brīvībā.

Tas tā kā parāda mūsu bezzobainību vai pat bailes no pretreakcijas. Bet es uzskatu, ka spriedumam bija jābūt pavisam savādākam. Cilvēkam vismaz kāds laiks jāpavada citā vietā nevis brīvībā. Ir valstī kādas svarīgas un svētas vietas un tas ir pilnībā nepieņemami. Tiesa neiedziļinājās, neizprata un no malas izskatās pilnīgi absurdi.

Pilnais spriedums vēl nav pieejams. Tiesnese to sola oktobra vidū. Līdz tam komentāros skops ir arī Valsts drošības dienests. Viņi apgalvo - Krievija pastāvīgi īsteno dažādas provokācijas ar mērķi pārbaudīt arī Latvijas un citu Rietumvalstu reaģēšanas gatavību, tostarp drošības iestāžu, prokuratūras un tiesas sadarbību, lai šādus vandāļus, kas darbojas Krievijas dienestu uzdevumā, sauktu pie atbildības.

VDD atbilde Nekā personīga:

“Saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistītās personas saņēma precīzas instrukcijas par veicamajām darbībām no Krievijas militārā izlūkdienesta GRU. Izmeklēšanā konstatēts, ka saziņa starp kaitniecībā iesaistītajām personām notika tiešsaistes ziņapmaiņas lietotnē “Telegram”.

VDD vērtējumā izmeklēšanā iegūtais pierādījumu kopums bija pietiekams, tāpēc personu attaisnojošais spriedums dienestam rada neizpratni.”

Jau iepriekš novērots, ka Krievijas specdienesti savervētos Eiropas valstu iedzīvotājus nereti sūta savas kaitnieciskās aktivitātes īstenot ārvalstīs. Tas jauc pēdas un arī apgrūtina saukšanu pie atbildības.

Šī nav pirmā reize, kad tiesas atbrīvo par sadarbību ar Krievijas GRU un citiem dienestiem pieķertus Latvijas iedzīvotājus. Daudzi no viņiem pēc tam zibenīgi no Latvijas aizmūk uz Krieviju un Baltkrieviju. Tā pret drošības naudu atbrīvoja Valentīnu Frolovu, kurš publiski nožēloja nodarīto. Par šādu tiesu praksi satraukumu izteica Valsts prezidents un tas apspriests arī Nacionālajā drošības padomē. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs “Nekā personīga” iepriekš tiesnešiem solīja rīkot semināru, kurā tiesneši un prokurori pētīšot kā šādas lietas skatīt turpmāk. Tiesnese Tukumā Nekā personīga teica, ka šādas apmācības neesot apmeklējusi. Un viņasprāt tādas arī nav nepieciešamas, jo jebkurš taču saprotot, kas pasaulē šobrīd notiek.

AGNESE ADGERE

Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesnese

Ko jūs varētu teikt cilvēkiem, kuri arī soctīklos un vispār sabiedrībā pēc šī sprieduma teica, ka atkal kārtējais Krievijas spiegs izlaists laukā un gan jau aizlaidīsies.

Ko es varu teikt cilvēkiem? Nu, ka varbūt vajadzēja piedalīties tiesas procesā, lai zinātu visas lietas nianses un apstākļus. Vēl man būtu ieteikums neizteikt pārsteidzīgus pieņēmumus par par personas vainīgumu. Jo tomēr tiesai ir jāvadās pēc likuma konkrētiem kritērijiem. Tas, ka sabiedrības viedoklis varētu atšķirties, tas nevar būt par kritēriju tiesai taisīt notiesājošu spriedumu.

SALVIS SKAISTAIS

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors

Tad sanāk tā, ka lietuvieši ir saskatījuši to, ko tiesa šeit Latvijā nesaskatīja? Iespējams.

Jā, iespējams, mēs tā varam runāt varbūtību kategorijās. Bet pirmsšķietami jūs uzskatāt, ka to lietu būtu virzīt tālāk - pārsūdzēt?

Pirmsšķietami mēs tā varam teikt. Bet ne tikai kā iespējamība, bet tas arī tiks darīts. Tiklīdz tas būs juridiski iespējams. Protams!

Tad jūs nepiekrītat to, ko tiesa pateikusi?

Kategoriski. Kategoriski nē. Jo šajā gadījumā pierādījumu bija diezgan daudz.. Mēs nevaram lepoties…. Protams, ka ir grūti šos pierādījumus vākt. Nav jau strīds. Šajā gadījumā tas viss jau nebija mirkļa ekscess, ka persona kādai vietai nobrauca garām un tur kaut kas ir palicis. Un teikt - es jau neko nezināju. Šeit tās darbības tomēr bija ilgstošākas.

Prokurors Salvis Skaistais mums intervijā atklāja, ka tuvākajā laikā varētu gaismā nākt fakti par vēl kādu sabotāžas aktu, kur šobrīd notiek aktīva izmeklēšana. Tajā arī bijis līdzīgi - kontaktpersona uz vietas, kas uztur sakarus ar Krieviju un meklē izpildītājus. Šajā lietā uzrunātie rīkotāji no uzdevuma atteikušies, jo nav bijuši gatavi to uzņemties. Bet viņu vietā atrasti citi. Un arī šo visu personu atrašana un uzrunāšana notikusi TELEGRAM saziņas vietnē.