Armēnija un Azerbaidžāna vienojas par pamieru
Armēnija un Azerbaidžāna trešdien vienojās par pamieru, lai izbeigtu bruņotās sadursmes, kurās divu dienu laikā krituši 105 Armēnijas un 50 Azerbaidžānas karavīri.
Par pamieru paziņoja Armēnijas Drošības padomes sekretārs Armens Grigorjans, kurš televīzijas pārraidītos izteikumos sacīja, ka tas stājies spēkā trešdien plkst.20 (plkst.19 pēc Latvijas laika).
Iepriekšējā vienošanās par uguns pārtraukšanu, kas tika panākta otrdien ar Krievijas starpniecību, drīz tika pārkāpta.
Šonedēļ uzliesmojušās sadursmes ir lielākais abu pušu konflikts kopš 2020.gada septembra, kad Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Politologs Gela Vasadze no Gruzijas Stratēģiskās analīzes centra uzskata, ka nesenās sadursmes ir iznīcinājušas Eiropas Savienības (ES) centienus virzīt Baku un Erevānu tuvāk miera līgumam.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis spēku līdzsvaru reģionā, un ES ir centusies vadīt Azerbaidžānu un Armēniju tuvāk attiecību normalizēšanai. Process ietvēra miera sarunas, robežu noteikšanu un transporta savienojumu atjaunošanu.
"Briseles vienošanās tagad ir praktiski atceltas," sacīja Vasadze, piebilstot, ka sadursmes "ir vēl vairāk radikalizējušas sabiedrisko domu abās valstīs".
ES vadītajās sarunās Briselē maijā un aprīlī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjerministrs vienojās virzīt uz priekšu sarunas par miera līguma noslēgšanu nākotnē.