Krievijas federācijā Latvijas pilsoņi tautas nobalsošanā pārliecinoši nobalsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. «Tā ir spēlēšanās smilšu kastē,» Neatkarīgajai teic Latvijas pilsonis no Maskavas Viktors Radugins, kurš brīnišķīgi runā latviski.
Neatkarīgā ar latviešu diasporu no Maskavas un Pēterburgas tikās dažas dienas pirms referendumā Krievijas ziemeļu galvaspilsētā Sanktpēterburgā, hokeja spēlē, kad Dinamo Rīga spēlēja pret vietējo SKA. Daudziem no viņiem pirmā valoda ir krievu, daudzi no viņiem jau gadu desmitus vairs nedzīvo Latvijā, taču saikni ar dzimteni uztur. Arī Dinamo atbalstīšana ir saikne ar Latviju. Viņi zina latviešu dziesmas un ciena latviešu kultūru, bet par politiku runā nelabprāt. Tikai viens no aptaujātajiem atzina, ka ies uz referendumu, taču nobalsos ar tukšu lapu. Patiešām, caurskatot provizoriskos rezultātus, redzams, ka iecirknī Maskavā ir viens nederīgs biļetens.
«Jautājums ir kutelīgs. Tās ir politiķu spēlītes smilšu kastē! Tad jau arī Krievijā būtu jāierosina par otro valodu vai nu uzbeku, vai azerbaidžāņu!» norāda V. Radugins. Arī citi diasporu pārstāvji piebalsoja šim viedoklim, norādot, ka ir skaidrs – valsts valodai jābūt vienai, bet šis referendums drīzāk jāuztver kā protests pret notiekošo Latvijas valdībā. Jo naida starp latviešiem un krieviem nav – visi vienmēr ir satikuši labi un mīl Latviju. Bet šis referendums drīzāk ir kā provokācija, kas mēģina uzkurināt naidu. Un tai pašā laikā nelietderīgs jau tā knapa valsts budžeta līdzekļu tēriņš.