Ušakovs: 25% par otru valsts valodu neliecina par latviskuma uzvaru

Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) atbalsts divvalodības referendumam lielā mērā sekmēja tā notikšanu. Kā viņš vērtē šī referenduma rezultātu, un vai tā tomēr nebija kļūda, – saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju.

– Kā jūs vērtējat referenduma par divvalodību rezultātus?

– No vienas puses: balsojums pret otru valsts valodu ir pārliecinošs. Tas nepārsteidz, jo jau pirms referenduma nevienam nebija šaubu, ka Kurzemē 91% nobalsos pret. Visu cieņu latviešiem par šo aktivitāti un par šo balsojumu. Jautājums tomēr paliek – kāpēc tik daudz nobalsoja par? Kāpēc ceturtdaļa no Latvijas pilsoņiem – pilnvērtīgiem, aktīviem pilsoņiem – nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu? Tas nozīmē, ka referendums nav nekāda provokācija, bet gan indikators tam, ka problēmas ir. Referenduma rezultāti apliecina, ka problēmas ir, apliecinājums tam, ka, lai nākotnē latviešiem nebūtu jāiet uz referendumiem par valodu, jādomā par to, kā šos «par» balsotājus padarīt par sabiedrotajiem.

– Vai jūs varat definēt, kādas konkrēti ir problēmas un ar ko?

– Viens ļoti uzkrītošs un konkrēts piemērs – kopš 1991. gada ministri valdībā, etniskie krievi ir bijuši tikai divi – Vasilijs Meļņiks, kurš bija ministrs trīs dienas, un Vladimirs Makarovs, kurš pārstāvēja TB/LNNK. Tā jau ir kā leģenda – krievi par ministriem netiek, un tas ir ļoti spilgts atstumtības apliecinājums. Nepietiekoša pārstāvniecība – tā ir ļoti liela problēma. Jo cilvēki saka – mēs maksājam nodokļus, bet lemt par to, kā tos tērēt – tādu tiesību mums nav. Nevis likumu līmenī, bet pēc fakta.

Otrs – par valodu runājot. Es domāju, ka pat lielākajai «par» balsotāju grupai ir pieņemami, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda. Vienīgais, ko viņi gribētu – izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas ļautu iesniegt iesniegumus pašvaldībām komunālos jautājumos krievu valodā, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā. Tā būtu vienīgi esošās situācijas legalizācija, jo šobrīd mutiskā komunikācija ar pašvaldību jau tāpat notiek tajā valodā, ko cilvēks saprot. Bet, kad jāsniedz sūdzība rakstiski, tad viņam pašvaldības darbinieks to palīdz pārtulkot vai palīdz uzrakstīt. Kāpēc tā vajag? Var taču ļaut iesniegt krieviski, pievienot īsu tulkojumu un pēc tam visa lietvedība tāpat notiktu latviski. Tas būtu ļoti svarīgs psiholoģisks solis.

Trešais ļoti svarīgs psiholoģisks solis pretī būtu pareizticīgo Ziemassvētku noteikšana par valsts svētkiem. Tas nav ne etnisks, ne lingvistisks solis, jo pareizticīgie ir gan krievi, gan latvieši, bet lielākais vairākums no pareizticīgajiem ir krieviski runājoši, un viņi to uztvertu ļoti pozitīvi, ja 6. un 7. janvāris būtu brīvdienas.

– Viens no būtiskākajiem jautājumiem tomēr ir jautājums par varu, par pārstāvniecību varā. Kādā veidā Saskaņas centrs nākotnē var nonākt varā, valdībā? Ir diezgan skaidrs, ka to nevar izdarīt ne ar referendumu palīdzību, ne ar citām tiešās demokrātijas metodēm.

– Referendums ir signāls par to, ka vajag domāt, kas notiek. Pēdējos 22 gadus integrācijas politikā skaidra vīzija bijusi tikai nacionāļiem. Citām labējām partijām šādas vīzijas nav bijis – jo krievi par viņiem nebalso, nu ko tad tērēt ar viņiem laiku. Būtu taču bijis loģiski padomāt kaut vai par tādu elementāru lietu kā bezmaksas latviešu valodas kursi krievvalodīgajiem – bet nekā tāda nebija. Tikai Rīgas dome tādus tagad organizē. Kur tad visi pārējie bija visu šo laiku?

Bet atgriežoties pie jautājuma par varu – vienīgais ceļš ir tāds, ka visi politiskie spēki pārvērtīsies par starpetniskiem politiskiem spēkiem, nevis latviešu un krievu partijām, kā šobrīd. Cik ātri tas var notikt, to man ir grūti pateikt.

– Vai pēc atbalsta šim referendumam Saskaņas centram tiešām var izdoties vēl uzrunāt latviešus atbalstīt SC? Neliekas

ticami.

– Es domāju, SC atbalstītāju skaits latviešu vidū eventuāli nemainīsies. Par samazinājumu, es domāju, mums nav jābažījās. Vai būs atbalstītāju pieaugums – to redzēsim pēc kāda laika.

– Man liekas, ka jūs uzdodat vēlamo par esošo. Turklāt latviešu stāšanās krievu partijās un krievu stāšanās latviešu partijās – tas var būt stratēģisks uzdevums, bet, ja runājam par taktiskiem soļiem – kā SC var panākt nonākšanu varā?

– Mums ir iespēja pašvaldībās, piemēram, Rīgas domē, parādīt valsts pārvaldei, ka latvieši un krievi var strādāt kopā visu rīdzinieku labā. Mēs to jau darām, un turpināsim darīt.

Valsts līmenī – kāds ir partiju sadalījums Saeimā ... nu tāds viņš ir. Inerce vēl noteikti kādu laiku traucēs aktīvam dialogam. Tomēr ir cerības, ka politiķi sapratīs, ka šī referenduma rezultāti nemaz nav tik viennozīmīgi, kā daudzi politiķi gribētu tos pasniegt. Nav nekādas pārliecinošas uzvaras. Rezultāti ir patiesībā bēdīgi – 25% nobalsoja par otru valsts valodu, un tas ir ļoti daudz. Kaut kas ir jādara.

– Šīs Saeimas sastāva ietvaros SC diez vai ir iespēja nonākt valdībā.

– Šobrīd koalīcija sastāv no Vienotības, kas pēc būtības ir Tautas partija nr. 2, no zatleriešu pārpalikuma un nacionāļiem. Šādu koalīciju pastiprināt ar SC ... tas būtu grūts darbs. Diez vai ir vērts šādā koalīcijā iesaistīties līdz 2014. gadam. Bet, nu... skatīsimies. Mums politikā bieži daudz kas notiek.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"