Svētdiena, 21.aprīlis

redeem Anastasija, Marģers

arrow_right_alt Pasaulē

Kas notiek ar cilvēku, kuram iespēris zibens? Skaidro zinātnieki

© Pixabay.com

Apmēram 90% cilvēku, kuriem iesper zibens, izdzīvo. Zibens var iziet cauri ķermenim sekundes daļā - tik ātri, ka nepagūst nodarīt ievērojamus bojājumus. Tie, kas iet bojā, visbiežāk mirst uzreiz, apstājoties sirdij. Live Science stāsta par dabas parādības radīto bojājumu sekām uz cilvēka ķermeni.

Cilvēkam, kuram iesper, zibens, var pārsprāgt bungādiņas un tikt paralizēti elpceļi. Cietušais var gūt sekundārus apdegumus, ja aizdegas mati vai drēbes. Tāpat iespējami nervu bojājumi, posttraumatiskā stresa sindroms un neiroloģiski simptomi, kas līdzīgi, piemēram, futbolistu traumām pēc gūta satricinājuma.

Daži zibens upuri ziņo par atmiņas zudumu, hroniskām sāpēm vai depresiju un pat par to, ko paši dēvē kā "psihiskām spējām" - tostarp spēju prognozēt laikapstākļus.

Zinātniekiem zināmi arī gadījumi, kad pēc zibens spēriena uz cilvēka ķermeņa parādās papardei līdzīgas "Lihtenberga figūras" - pārplīšuši asinsvadi, kas veido kokam līdzīgus rakstus uz cilvēka ādas.

Zinātnieki atzīmēja, ka pasaules rekords pēc zibens spēriena skaita pieder ASV nacionālā parka uzraugam Rojam Salivanam - no 1942. līdz 1977. gadam viņš septiņas reizes saņēmis zibens spērienu. Lai gan Salivans guva apdegumus, vīrietis izdzīvoja visas septiņas reizes un beidza dzīvi, izdarot pašnāvību 72 gadu vecumā.

Šis ir vēl viens simptoms, kas var rasties pēc zibens spēriena - domas par pašnāvību.

Pēc zinātnieku domām 3% līdz 5% zibens spērienu ir tieši. Vēl 5% veido saskares traumas, kas rodas, cilvēkam pieskaroties kaut kam, piemēram, kokam vai ēkai, kas novada zibeni.

ASV Nacionālās drošības padomes zibensaizsardzības speciāliste doktore Mērija Anna Kūpere pērkona negaisa laikā iesaka paslēpties drošā vietā un tur uzturēties aptuveni pusstundu, lai nekļūtu par zibens spēriena upuri.