Sabiedrībā, medijos un citur izskan pilnīgi aplama informācija, ka Latvijā ir divas kopienas – latviešu un krievu.
Patiesībā Latvijā dzīvo nācija un vairākas kopienas, no kurām lielākā ir krievi, uzsver dzejnieks, Atmodas laika aktīvists un kādreizējais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters.
Runa ir par latviešu nāciju, kurai aicināti pievienoties citu kopienu pārstāvji. Mēs jau sākotnēji kļūdāmies, sakot, ka Latvijā ir divas kopienas. Mēs aizmirstam, ka Latvijas valstī latviešu valoda ir valsts valoda, kas noteikta ar likumu. Man arī nepatīk daudzi likumi, bet tie ir jāpilda, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Peters.
Vaicāts, kādēļ nonācām līdz referendumam, viņš citē Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas teikto, ka šajā jautājumā darbojas zemi instinkti, ne tikai apziņa. Zemie instinkti tika palaisti vaļā.
Referenduma organizatorus dzejnieks salīdzina ar politiskiem ākstiem, no kuriem var sagaidīt lielas nelaimes.
«Tā ir politiska ākstība, lai gan demokrātiskā valstī nav aizliegts rīkot politiskas aktivitātes. Nav konstitūcijā ierakstīts, ka nedrīkst rīkot referendumus par tādu vai citādu jautājumu. Mēs būtu gribējuši, lai likums aizliedz rīkot referendumu par valodu, bet juristi nevar paredzēt kā izvērtīsies dzīve, sevišķi mūsu laikmetā,» teic dzejnieks.
Viņaprāt, nevalstiskām organizācijām nepārtraukti jākontrolē politiķi, valdība, Saeima, jo politiķi var visu salaist grīstē. «Mēs jau redzam, kas ir noticis – ar valodas jautājumiem ir absolūta grīste, mēs neesam tikuši vaļā no jēdziena «tautu draudzība», kaut gan mums to nevajag, bet gan saticību un draudzību. Mums nevajag, lai citu tautību pārstāvji skrien uz Skroderdienām Silmačos, kā uz kāzām Maļinovkā. Tā tas nebūs, un nemaz nevajag. Integrācija ir normāla dzīve, kurā cilvēks ciena cilvēku, pilsonis – pilsoni,» uzsver Peters.
Viņš piebilst, ka vajadzētu ieguldīt naudu valsts valodas mācīšanā, vajadzētu organizēt lielu valodu centru, piemēram, Gaismas pilī, savukārt Daugavpilij vajadzētu būt kā bišu stropam, kur māca valodu. Jautājums jāatrisina cilvēciski.
«Mēs nevēlamies, lai valsts valoda ir krievu valoda, un mums tas ir jāparāda. Domāju, ka daļa cilvēku referendumā balsoja politisku iemeslu dēļ, daļa aiz spītības un daļa tāpēc, lai būtu vieglāka dzīve,» tā Atmodas laika aktīvists.