Plāno padarīt grūtāku referendumu ierosināšanu
Valsts prezidents Andris Bērziņš ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) pirmdien Rīgas pilī pārrunāja nepieciešamību grozīt Satversmi, lai mainītu tautas nobalsošanu ierosināšanas kārtību.
Āboltiņa sacīja, ka jaunā kārtība paredzētu citādu kvorumu, referendumu sasaukšanas un finansēšanas kārtību. "Nesaukšu konkrētus skaitļus, bet acīmredzot tas skaitlis, kurš var diktēt noteikumus un politisko dienas kārtību sabiedrības vairākumam, kā šobrīd skaidri parāda referenduma rezultāti, ir par mazu," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Pēc Āboltiņas domām, šādi grozījumu nepieciešami, "lai mazākums demokrātiskā valstī nevarētu diktēt noteikumus vairākumam".
Konkrētāk par šādiem grozījumiem paredzēts lemt, kas ar savu atzinumu klajā būs nākusi Konstitucionālo tiesību komisija. Tās atzinums arī tiek gaidīts saistībā ar plānu noteikt atsevišķus Satversmes pantus par negrozāmiem.
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai LETA nemācēja teikt, cik ilgā laikā varētu tapt komisijas atzinums.
Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka divpusējās sarunas laikā puses vienojās par to, ka iespējami drīz jāvienojas par grozījumiem Satversmē un likumos, kas nodrošinātu valsts pamatu lielāku aizsardzību, izvērtētu referendumu norises kārtību, kā arī prasības un noteikumus attiecībā uz referendumu kampaņu finansēšanu. Abas amatpersonas cer drīzumā saņemt Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu, kas kā autoritatīvs dokuments varētu kalpot grozījumus izstrādei un pieņemšanai Saeimā.
Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja pārrunāja vairāku Valsts prezidenta iesniegto iniciatīvu virzību Saeimā, tostarp attiecībā uz Oficiālo publikāciju likuma projektu, kuru Saeimas Juridiskā komisija skatīs jau šajā nedēļā, kā arī šonedēļ gaidāmajām likumdošanas iniciatīvām.
Par ļoti svarīgu jautājumu tika atzīti Pilsonības likuma grozījumi attiecībā uz dubultpilsonības aizlieguma mazināšanu. Valsts prezidents šonedēļ plānojis to pārrunāt ar apakškomisijas vadītāju Ingmāru Čaklo (V), kas atbildīgs par grozījumu sagatavošanu.
Abas puses īsumā pārrunāja enerģētikas politikas nekavējošas izstrādes aktualitāti, kuras neesamības dēļ šobrīd ir apgrūtināti paust Latvijas nostāju dažādu reģionālu enerģētikas projektu kontekstā.
Tāpat Rīgas pilī spriests par nepieciešamību stiprināt ekonomiku, lai Latvijā varētu atgriezties tie cilvēki, kas pametuši krīzes skarto dzimteni, bet tautas nobalsošanā pauduši atbalstu valsts pamatiem.
Āboltiņa atzina, ka valstij jādomā arī par tiem 25% pilsoņu, kas nejūtas Latvijā komfortabli. Kā galvenos uzdevumus viņa minēja latviešu valodas mācīšanu pieaugušajiem, bērnudārzus latviešu valodā, kā arī izglītības sistēmas stiprināšanu, mācot skolās ne tikai latviešu valodu, bet skaidrojot arī valsts pamatus, kultūru un vēsturi.