16. februāra vakarā uz Daugavas ledus posma starp Akmens un Dzelzceļa tiltiem uzberot kūdru, izveidots uzraksts "CELIES ... !" Zināms, ka uzraksta bēršana uz Daugavas ledus ir ikgadēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studentu tradīcija.
«Nu, kā tad viņiem pietrūkst? Skolās var mācīties krieviski, avīzes krievu valodā ir, veikalos un pašvaldībā var runāt un rakstīt kaut vai Novgorodas dialektā – visi visu sapratīs,» par tuvojošos referendumu un daļas krievvalodīgo vēlmi uztaisīt otru valsts valodu ir sašutusi Marijas kundze no Rēzeknes.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina referenduma dienā ievērot sabiedrisko kārtību un ar sapratni un cieņu izturēties vienam pret otru, kā arī pret citādi domājošajiem.
No 8.februāra līdz 17.februārim vēlēšanu iecirkņi piedāvā iespēju uzdot sev interesējošus jautājumus, iepazīties ar Satversmes grozījumu tekstu, balsošanas kārtību un pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī tautas nobalsošanas dienā. Šajās dienās cilvēku aktivitāte ir maza.
Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) uzskata, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai, bet vislabāk būtu, ja mūsu valstī nevienai valodai netiktu noteikts īpašs statuss, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC).
Kopš dažiem avantūristiem izdevās sarīkot referendumu, prasot krievu valodai augstāku činu, tā latvieši pēkšņi attapās kā ar pipku pa pakaļu dabūjuši. Varbūt tas noticis tāpēc, ka esam nevis tilts uz Eiropu, bet gan «.. laidara vārti, kurus katrs, kas grib, ar kāju sper vaļā, un ikviens te darās, kā patīk, jo mums nav pašiem savas politiskās gribas»*.
Boriss Stomahins ir Krievijas disidents, kas par savu aso, varai neglaimojošo domu izteikšanu – gan avīzē, gan internetā, gan protesta demonstrācijās – tika notiesāts uz pieciem gadiem nometnēs.
«Referenduma oficiālie rosinātāji ir krievu ultranacionālisti, no kuriem viens bijis nacionālboļševiks, otrs – neonacistu grupējuma līderis. Neskatoties uz apšaubāmajiem iniciatoriem, krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā atbalstījuši arī vairāki Latvijas kreisie politiķi, arī ievērojams skaits Latvijas pilsoņu, arī eiroparlamentārieši,» trešdien Strasbūrā norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.
Pusdienas laikā iebraucot vistālāk Latvijas austrumos esošajā pilsētā Zilupē, nomāc tās tukšās ielas. Vēlāk pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks skaidro, ka te nav neviena, kam pa dienu slamstīties pa pilsētu, jo ir jāstrādā vai jāmācās. Tie, kam nav jādara ne viens, ne otrs, pilsētu pametuši.
Vairākas karavīru paaudzes ir aizstāvējušas savu Tēvzemi Latviju, cīnījušās par savas valsts izveidošanu, pastāvēšanu un attīstību. Katrai no šīm paaudzēm ir bijuši savi pienākumi, kas veicami, lai stiprinātu valsti. Mūsu karavīri ir atdevuši savas dzīvības, lai Latvija būtu brīva un neatkarīga valsts, teikts Latviešu Virsnieku apvienības un citu karavīru organizāciju izplatītajā paziņojumā.
Lai gan tie, kam latviešu valoda nav dzimtā, to prot aizvien labāk, tomēr bieži vien sabiedrībā runāt izvairās – šis ir viens no secinājumiem Latviešu valodas aģentūras pētījumā Valodas situācija Latvijā: 2004–2010.
Izbijušais saskaņietis, bet šobrīd, pēc paša vārdiem, aktīvs zatleriešu atbalstītājs, Ventspils domes opozicionārs Vladislavs Šafranskis kopā ar Vladimiru Lindermanu kopā brauc uz aģitācijas pasākumiem Latvijā, aicinot referendumā balsot par krievu valodu.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciēto Labas gribas manifestu, kas aicina atmest valsts iedzīvotāju savstarpējo naidošanos un veltīt visus spēkus valsts labklājības audzēšanai, trešdien bija parakstījuši vairāk nekā simts cilvēku.
Pirms šonedēļ gaidāmā divvalodības referenduma aktīvu sabiedrisko darbību izvērš ne vien latviešu valodas aizstāvji, bet arī krievvalodīgās diasporas pārstāvji, turklāt paužot diametrāli pretējus viedokļus.
Pēc iecirkņu slēgšanas tautas nobalsošanas dienā 18.februārī balsu skaitīšanu lielākajā daļā vēlēšanu iecirkņu plānots pabeigt līdz pulksten diviem trijiem naktī, aģentūru BNS informēja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu par rupjiem komentāriem, kas vērsti pret latviešiem. Ar šādu iesniegumu DP vērsās Neatkarīgās žurnāliste Elita Veidemane, kad portālā www.ves.lv izlasīja aizvainojošus komentārus, kas tur atradās ilgāku laiku.