Pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsojuši 821 722 jeb 74,8 procenti vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Iecirknī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā nobalsot referendumā par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai varēja visi, kas bija iestājušies rindā līdz plkst.22, aģentūru LETA informēja iecirkņa komisijas sekretāre Sanda Sīlīte-Galiņa.
Balsotāju aktivitāte referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai liecina, ka šis kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien referendumā nobalsojis par krievu valodu kā otro valsts valodu, lai tā norādītu uz pastāvošajām problēmām integrācijas politikā.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ir neizpratnē par atteikumu akreditēt kā tautas nobalsošanas novērotājus divus Krievijas Sabiedriskās palātas pārstāvjus, teikts Krievijas vēstniecības Latvijā izplatītā paziņojumā.
Referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu iniciators Vladimirs Lindermans cer uz 300 000 balsotāju "par" un sola cīņu turpināt ar jaunām akcijām.
Latvijā notiekošais referendums ir ierindojies starp aktuālākajām ziņām gan Igaunijas, gan Lietuvas presē. Tam uzmanība tiek pievērsta arī Krievijas medijos, informē Latvijas Radio.
16. februāra vakarā uz Daugavas ledus posma starp Akmens un Dzelzceļa tiltiem uzberot kūdru, izveidots uzraksts "CELIES ... !" Zināms, ka uzraksta bēršana uz Daugavas ledus ir ikgadēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studentu tradīcija.
«Nu, kā tad viņiem pietrūkst? Skolās var mācīties krieviski, avīzes krievu valodā ir, veikalos un pašvaldībā var runāt un rakstīt kaut vai Novgorodas dialektā – visi visu sapratīs,» par tuvojošos referendumu un daļas krievvalodīgo vēlmi uztaisīt otru valsts valodu ir sašutusi Marijas kundze no Rēzeknes.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina referenduma dienā ievērot sabiedrisko kārtību un ar sapratni un cieņu izturēties vienam pret otru, kā arī pret citādi domājošajiem.
No 8.februāra līdz 17.februārim vēlēšanu iecirkņi piedāvā iespēju uzdot sev interesējošus jautājumus, iepazīties ar Satversmes grozījumu tekstu, balsošanas kārtību un pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī tautas nobalsošanas dienā. Šajās dienās cilvēku aktivitāte ir maza.
Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) uzskata, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai, bet vislabāk būtu, ja mūsu valstī nevienai valodai netiktu noteikts īpašs statuss, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC).
Kopš dažiem avantūristiem izdevās sarīkot referendumu, prasot krievu valodai augstāku činu, tā latvieši pēkšņi attapās kā ar pipku pa pakaļu dabūjuši. Varbūt tas noticis tāpēc, ka esam nevis tilts uz Eiropu, bet gan «.. laidara vārti, kurus katrs, kas grib, ar kāju sper vaļā, un ikviens te darās, kā patīk, jo mums nav pašiem savas politiskās gribas»*.
Boriss Stomahins ir Krievijas disidents, kas par savu aso, varai neglaimojošo domu izteikšanu – gan avīzē, gan internetā, gan protesta demonstrācijās – tika notiesāts uz pieciem gadiem nometnēs.