Krievu valoda

Vietnē Youtube publicēts video liecina, ka Īrijas galvaspilsētā Dublinā sestdien pie vēlēšanu iecirkņa tur sanākušie krievi latviešu valodu nosauca par ''suņu valodu".

Referendumam par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai līdzi ir sekojuši gan rietumvalstu, gan Krievijas mediji, kuri secina, ka balsojums pret krievu valodu ir bijis pārliecinošs.

Noslēdzoties divvalodības referendumam, Latvijas politiskā elite uzskata, ka pašlaik svarīgākais nav tīksmināties par uzvaru, bet meklēt risinājumus sabiedrības saliedēšanai.

Mārcis Bendiks: Negāju uz referendumu, un nevis slinkuma dēļ vai tāpēc, ka bija kādi citi darbi, bet principa dēļ.

Sabiedrībā, medijos un citur izskan pilnīgi aplama informācija, ka Latvijā ir divas kopienas – latviešu un krievu.

Kaut arī tautas nobalsošanā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja pārliecinoši 74,8 procenti vēlētāju, arī krievu valodas atbalstītāji šajos rezultātos saskata iespēju turpināt cīņu par krievu valodas statusa mainīšanu.

Krievijas federācijā Latvijas pilsoņi tautas nobalsošanā pārliecinoši nobalsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. «Tā ir spēlēšanās smilšu kastē,» Neatkarīgajai teic Latvijas pilsonis no Maskavas Viktors Radugins, kurš brīnišķīgi runā latviski.

Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā Īrijas republikā un Ziemeļīrijā ir izraisījusi rekordaugstu aktivitāti. Vēl tad, kad teorētiski vēlēšanu iecirkņu durvīm jau vajadzēja būt slēgtām, Īrijas latvieši no dažādām pilsētām meklēja iespējas tikt uz vēlēšanu iecirkņiem. Un paguva.

Pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsojuši 821 722 jeb 74,8 procenti vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.

Iecirknī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā nobalsot referendumā par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai varēja visi, kas bija iestājušies rindā līdz plkst.22, aģentūru LETA informēja iecirkņa komisijas sekretāre Sanda Sīlīte-Galiņa.

Balsotāju aktivitāte referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai liecina, ka šis kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien referendumā nobalsojis par krievu valodu kā otro valsts valodu, lai tā norādītu uz pastāvošajām problēmām integrācijas politikā.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ir neizpratnē par atteikumu akreditēt kā tautas nobalsošanas novērotājus divus Krievijas Sabiedriskās palātas pārstāvjus, teikts Krievijas vēstniecības Latvijā izplatītā paziņojumā.

Vecmīlgrāvī visos piecos vēlēšanu iecirkņos balsošana referendumā par divvalodību norit mierīgi un bez starpgadījumiem.

Referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu iniciators Vladimirs Lindermans cer uz 300 000 balsotāju "par" un sola cīņu turpināt ar jaunām akcijām.

Latvijā notiekošais referendums ir ierindojies starp aktuālākajām ziņām gan Igaunijas, gan Lietuvas presē. Tam uzmanība tiek pievērsta arī Krievijas medijos, informē Latvijas Radio.

Vēlēšanu iecirknī Rīgas Kongresu namā ir vērojama samērā liela vēlētāju aktivitāte, taču rindas ir pārejošas, informēja vēlēšanu iecirkņa pārstāvji.

Pirmie šorīt pie referenduma balsošanas urnām devās Austrālijā esošie Latvijas pilsoņi, ziņo LTV Ziņu dienests.

Starptautiskajā operācijā Afganistānā dienošie Latvijas karavīri savu izvēli tautas nobalsošanā jau ir pauduši, informē Aizsardzības ministrija.

16. februāra vakarā uz Daugavas ledus posma starp Akmens un Dzelzceļa tiltiem uzberot kūdru, izveidots uzraksts "CELIES ... !" Zināms, ka uzraksta bēršana uz Daugavas ledus ir ikgadēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studentu tradīcija.