Biedrība "Dzimtā valoda" valodas referenduma kampaņā 2011.gadā izlietojusi nepilnus 17 000 latu, šodien preses konferencē žurnālistus informēja biedrības līderis Vladimirs Lindermans.
Politoloģijas doktors, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs un filozofijas doktors, profesors, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds vērtē 18. februāra referendumu.
Nākotnē lēmuma pieņemšanu par pilsonības piešķiršanu, iespējams, uzticēs tiesai vai kādai citai institūcijai. Pašlaik to dara Ministru kabinets un tā lēmums tiesā nav pārsūdzams.
Latvijā šobrīd ir 13 500 nepilsoņu bērnu, kuriem pienāktos Latvijas pilsonība pēc spēkā esošā likuma, ja vien viņu vecāki būtu uzrakstījuši iesniegumu līdz brīdim, kamēr bērni sasniedz 15 gadu vecumu.
Rīgas domes apmaksātajos latviešu valodas kursos pašlaik mācās 1130 rīdzinieku. Interese par šo projektu gan pērn, gan šogad bijusi liela – grupas aizpildītas jau pirmajās pieteikšanās dienās. Ņemot vērā milzīgo atsaucību, kursus iecerēts turpināt.
Eksperti uzskata: neatkarīgi no ieraksta kalendārā cilvēki svin un svinēs tajos datumos, kurus viņi uzskata par pieminēšanas vērtiem, savukārt politiķu iejaukšanās šajā diskusijā sabiedrību tikai sanaido.
Šodien politologs, partijas "Vienotība" Ētikas komisijas loceklis Gatis Puriņš Administratīvajā rajona tiesā iesniedzis pieteikumu, ar kuru prasīts atklāt to deputātu vārdus un uzvārdus, kuri atbalstījuši Satversmes grozījumu projektu, kas paredz Latvijā ieviest otru valsts valodu.
Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumam bērnudārzos ieviest tikai latviešu valodu ir gan atbalstītāji, gan noliedzēji. Daļa no viņiem, visticamāk, savu viedokli pašlaik izsaka, balstoties uz emocijām, jo Neatkarīgā neguva apstiprinājumu, ka šis ierosinājums būtu izvērtēts.
Biedrības Dzimtā valoda līdera Jevgēnija Osipova vēlme iegūt Latvijas pilsonību izraisījusi diskusijas un pat aicinājumus viņam pilsonību nepiešķirt. Pašlaik J. Osipovam tiek pārmesta nelojāla rīcība, rosinot referendumu par valodu jautājumu un prasot piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu.
Ja Latvijā turpināsies krievvalodīgo ignorēšana, protesta akciju kļūs aizvien vairāk un skaļākas, intervijā laikrakstam "Vesti Segonja" norāda krievvalodīgo tiesību aktīvists, biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvis Illarions Girss.
Divvalodības referenduma sakacināta, Latvijas krievvalodīgā diaspora gaida labējo partiju pretimnākšanu vairākos jautājumos, kas varētu skart pilsonības, naturalizācijas un kultūras jautājumus.
Krievijas Federācijas Padomes vicespīkers Aleksandrs Toršins paziņojis, ka Latvijas referendums par krievu valodu "ir spļāviens Eiropas Cilvēktiesību tiesas sejā", vēsta Krievijas valsts telekanāls RT.
Augstu ieinteresētību par Latvijā notiekošajiem politiskajiem procesiem divvalodības referendumā uzrādīja ne vien valsts teritorijā dzīvojošie balsotāji, bet arī tautieši ārzemēs.
Cietuši jau iepriekš paredzamo sakāvi, referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai idejas atbalstītāji un autori ar jaunu sparu atkal cenšas aktualizēt jautājumu par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās.
Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) atbalsts divvalodības referendumam lielā mērā sekmēja tā notikšanu. Kā viņš vērtē šī referenduma rezultātu, un vai tā tomēr nebija kļūda, – saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) pirmdien Rīgas pilī pārrunāja nepieciešamību grozīt Satversmi, lai mainītu tautas nobalsošanu ierosināšanas kārtību.
Vietnē Youtube publicēts video liecina, ka Īrijas galvaspilsētā Dublinā sestdien pie vēlēšanu iecirkņa tur sanākušie krievi latviešu valodu nosauca par ''suņu valodu".