Rīgā bērnudārzos jau notiek integrācija

Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumam bērnudārzos ieviest tikai latviešu valodu ir gan atbalstītāji, gan noliedzēji. Daļa no viņiem, visticamāk, savu viedokli pašlaik izsaka, balstoties uz emocijām, jo Neatkarīgā neguva apstiprinājumu, ka šis ierosinājums būtu izvērtēts.

«Mēs jau tagad integrējam bērnus un problēmu nav,» laikrakstam sacīja Rīgas 142. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Rita Daškeviča. Šis ir mazākumtautību dārziņš jeb iestāde, kur mācības notiek krievu valodā.

NA koalīcijai ir piedāvājusi veidot vienotu bērnudārzu sistēmu – visos dārziņos apmācība un audzināšana notiktu valsts valodā, bet tiktu saglabāta arī etniskā un kultūras identitāte tajās grupiņās, kur uzņemti bērni no krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautību ģimenēm. Valdības koalīcijai NA piedāvājumu vajadzētu izskatīt šonedēļ, turklāt kopā ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.

No NA ievēlētais Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis bija vārdos skops, sakot, ka jābūt kvalitatīvam šīs ieceres izvērtējumam. «Ja jūs jautājat manu viedokli, tad uzskatu, ka vajag ļoti nopietni izvērtēt, izmodelēt situāciju, izvērtējot bērnu skaitu, bērnudārzu skaitu, pasniedzēju kvalitāti,» viņš teica. Nevarētu teikt, ka koalīcijas deputāti būtu bijuši runīgi, lūgti komentēt NA priekšlikumu.

Rīgas mērs un Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs uzskata, ka pašvaldība nevar uzspiest vecākiem laist bērnus pirmsskolas iestādē tikai valsts valodā, viņiem ir jādod iespēja izvēlēties. Iespējams, integrācijas veicināšanai vislabāk noderētu tieši jauktās grupiņas, kur mācības notiek abās valodās. Rīgā pašvaldības dārziņos tādu ir 30, vēl divas – privātajos bērnudārzos, kas noslēgušas sadarbības līgumus ar Rīgas domi. Tomēr, kā noskaidroja Neatkarīgā, arī tā dēvētajos krievu dārziņos daudz nodarbību un pat svētku pasākumi ir latviešu valodā. «Mums ir latviešu valodas skolotāja, kas ar bērniem runā latviski,» stāsta R. Daškeviča. «Piecas dienas nedēļā skolotāja apmeklē visas grupiņas, bērni mācās teikumus, vārdiņus, viņa pārbauda un atkārto.»

«Svētkos priekšnesumi ir latviešu valodā, mēs atzīmējam visus valsts svētkus, jo dzīvojam Latvijā. Arī kolektīvs mums ir jaukts – latvieši un krievi. Piemēram, dārziņā notiek Teātra nedēļa, kad bērniņi rāda teātri latviešu valodā. Bērniem ļoti patīk. Mums par lielu pārsteigumu pagājušajā gadā trīs latviešu ģimenes izlēma savus bērniņus laist mūsu bērnudārzā. Es varu teikt, ka bērni labi pārvalda valodu. Uzskatu, ka mums nav problēmu ar valodām. Šeit nāk arī jaukto ģimeņu bērni, un viena māmiņa no Vācijas arī izlēma savu bērniņu laist mūsu dārziņā,» stāsta R. Daškevica.

Viņa piebilst, ka, domājot par integrāciju un latviešu valodas nostiprināšanu, drīzāk ir jāpalielina atņemtā slodze latviešu valodas skolotājai. Šobrīd tā ir samazināta, bet dārziņa vadītāja uzskata, ka latviešu valodu vajadzētu mācīt vairāk. Šis jautājums ir valdības kompetencē, un, diskutējot par NA priekšlikumu, ministriem ir visas iespējas ieviest labojumus pašreizējā sistēmā.

Rīdziniece Aiva neslēpj, ka ģimenē nopietni apsvēruši iespēju laist dēlēnu krievu dārziņā. Rinda latviešu dārziņā pienāktu vien tad, kad puikam jau būtu laiks posties uz skolu. Vecāki izvērtējuši visus par un pret un nolēmuši, ka nekas ļauns nenotiks, ja piecas dienas nedēļā bērnudārzā puišelis runās krieviski, bet mājās, protams, latviski. Juceklis bērna prātā sākotnēji rastos, bet ar laiku viņš saprastu, kuru valodu kādos apstākļos lietot, uzskata mamma. Cita rīdziniece pieteikusi rindu uz bērnudārzu trijos mazākumtautību dārziņos un divās latviešu pirmsskolās. Kur agrāk rinda pienāks, tur bērnu laidīs. «Tā notiek, zinot, kādas rindas uz vietu bērnudārzā ir Rīgā,» saka domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Vilde.

***

Izglītības iestāžu sadalījums pēc pirmsskolas izglītības programmas apguves valodas Rīgā

Iestādes valsts valodā mazākumtautību jauktās

Pirmsskolas 72 50 30

Skolas 10 4 4

Interešu izgl. iestādes 2

Pašvaldības pakļautībā esošās privātās pirmsskolas 2 1 2

Nav apkopoti dati par privātajām pirmsskolas iestādēm, kuras nesadarbojas ar Rīgas domi pašvaldības finansēto grupiņu ieviešanā

Avots: RD Izglītības, kultūras un sporta departaments

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais