Ārzemēs dzīvojošie referendumā daudz pārliecinošāk balso pret

Augstu ieinteresētību par Latvijā notiekošajiem politiskajiem procesiem divvalodības referendumā uzrādīja ne vien valsts teritorijā dzīvojošie balsotāji, bet arī tautieši ārzemēs.

Ārpus Latvijas pie vēlēšanu urnām bija devušies gandrīz 40 tūkstoši pilsoņu, kas pret divvalodības ieceri nobalsoja ar lielāku pārsvaru nekā pašmāju vēlētāji.

18. februāra tautas nobalsošanā piedalījās 39 703 Latvijas pilsoņi ārvalstīs. Provizoriski pret grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē balsojis 31 461 (79,24%) ārvalstīs esošais vēlētājs, bet par 8163 (20,56%) balsstiesīgie. Tātad pret otru valsts valodu nobalsoja 74,63% no vēlētājiem, kuri savu izvēli pauda Latvijas teritorijā, bet ārvalstīs šis rādītājs bijis tuvu 80%.

Ārlietu ministrijas aprēķini liecina, ka visvairāk vēlētāju ārvalstīs ir nobalsojuši Lielbritānijā (16 040 balsotāji), kā arī Īrijā (4864), kur visas dienas garumā pie iecirkņiem veidojās garas rindas. Šajās valstīs visaktīvāk balsotāji devās pie urnām Londonā – 5086, Straumēnos – 2261, Pīterboro – 1893, Bredfordā – 1710, Mensfīldā – 1190, Bostonā – 1278, Mančestrā – 974, Ņūrijā – 868, Gērnsijā – 770, kā arī Dublinā – 3527, Limerikā – 855 un Korkā – 482. Ne mazāk aktīvi savu pilsonisko attieksmi pret divvalodību pauda arī Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošie latvieši, kur uz vēlēšanu iecirkņiem devās 2950 balsotāji. Vislielākais Latvijas pilsoņu pieplūdums bijis Vašingtonā – 483 un Ņujorkā. Tāpat daudz vēlētāju bijis Vācijā (2698), Norvēģijā (2009), Zviedrijā (1644) un Dānijā (1368).

Jāatgādina, ka ārvalstīs tika izveidoti 85 vēlēšanu iecirkņi 41 valstī, kas ir par astoņiem iecirkņiem vairāk nekā 11. Saeimas vēlēšanās. Jauni iecirkņi bija Austrijā (Grācā), Norvēģijā (Bergenā), Īrijā (Korkā), Lielbritānijā (Bostonā, Gērnsijā, Mančestrā), Šveicē (Cīrihē) un Čīlē (Santjago). Lielākais vēlēšanu iecirkņu skaits – 15 – tika izveidoti ASV, 9 – Lielbritānijā, 5 – Vācijā.

Interesanti, ka ir valstis, kurās neviens tur dzīvojošais Latvijas pilsonis neizteica atbalstu divvalodībai. Tā pret grozījumiem Satversmē bija visi 29 Slovēnijā nobalsojušie pilsoņi, arī 26 Ķīnā esošie vēlētāji, 27 Turcijas, 11 Ēģiptes, 7 Čīles un 36 Venecuēlas balsotāji. Tāpat pilnīgi visi jeb 151 ASV pilsētā Mineapolisā balsojušais Latvijas pilsonis, kā arī visi 85 Indianapolisas, 67 Detroitas un vairāku citu ASV pilsētu vēlētāji bija pret šo ieceri.

***

Vēlētāju izvēle referendumā

Referendumā kopumā piedalījušies 1 098 593

Referendumā kopumā balsojuši par 273 347 jeb 24,88%

Referendumā kopumā balsojuši pret 821 722 jeb 74,8%

Referendumā kopumā nederīgas zīmes 3524 jeb 0,32%

t.sk Latvijā kopā 1 058 890

Latvijā balsojuši par 265 184 jeb 25,04%

Latvijā balsojuši pret 790 261 jeb 74,63%

Latvijā nederīgas zīmes 3445 jeb 0,32%

Ārvalstīs kopā 39 703

Ārvalstīs balsojuši par 8163 jeb 20,56%

Ārvalstīs balsojuši pret 31 461 jeb 79,24%

Ārvalstīs nederīgas zīmes 79 jeb 0,2%

Avots: CVK

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais