Krievi prasa piekāpšanos, piedāvā – politkorektumu

© F64 Photo Agency

Divvalodības referenduma sakacināta, Latvijas krievvalodīgā diaspora gaida labējo partiju pretimnākšanu vairākos jautājumos, kas varētu skart pilsonības, naturalizācijas un kultūras jautājumus.

Tikmēr labējās partijas pagaidām sola vienīgi integrācijas veicināšanu, kā arī gatavojas sarežģīt savu etnisko oponentu rīcībspēju.

Pēc nedēļas nogalē notikušās tautas nobalsošanas gan labējā, gan kreisā flanga politiķi ir vienādās domās, ka nedrīkst priecāties par referenduma rezultātiem un pazemot zaudētājus. Tā vietā esot nopietni jādomā, kā Latvijas pamatnācija sadzīvos ar citām minoritātēm turpmāk. Aiz politkorektiem saukļiem tomēr skaidri nojaušama labējo partiju nevēlēšanās praksē piekāpties krievvalodīgo prasībām. Referenduma naktī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars akcentēja: nedrīkst piekāpties Vladimira Lindermana un Nila Ušakova prasībām, jo tās esot šantāža. «Ja tagad piekāpsimies, viņiem būs āķis lūpā,» sacīja politiķis. Līdzīgu viedokli pauduši arī Vienotības līderi Dzintars Zaķis un Solvita Āboltiņa, pēc kuru domām, jebkāda piekāpšanās krievvalodīgo prasībām, piemēram, atļauja iesniegt iesniegumus pašvaldībās krievu valodā vai brīvdienu piešķiršana pareizticīgo Ziemassvētkos, attālinātu sabiedrību no saliedēšanās.

Tā vietā, lai pēc referenduma izdarītu secinājumus un sāktu meklēt kompromisus, politiķi ar vēl lielāku azartu ieslīguši savstarpējos pārmetumos. Saskaņas centrs (SC) pieprasa solījumus, ka tiks saglabāta valsts apmaksāta izglītība krievu valodā un piešķirtas lielākas tiesības nepilsoņiem. SC uzskata, ka pašvaldībās ar lielu cittautiešu īpatsvaru, pašpārvaldes institūcijās būtu jāatļauj komunikācija krievu valodā. Tāpat tiek norādīts, ka nepilsoņiem būtu jāsniedz tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. SC arī izteicis draudus, ka, nesagaidot konkrētu pretimnākšanu no labējām partijām, tas varētu rosināt referendumu par 11. Saeimas atlaišanu.

Tikmēr labējās partijas negrasās praksē īstenot kādu no neviennozīmīgajām prasībām, tā vietā izvēloties savu etnisko oponentu rīcībspējas mazināšanu. Valsts prezidents Andris Bērziņš un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šonedēļ pārrunājuši iespēju grozīt Satversmi, lai mainītu referenduma ierosināšanas kārtību. Politiķi uzskata, ka būtu jāpaaugstina kvorums referenduma sasaukšanai, lai «mazākums demokrātiskā valstī nevarētu diktēt noteikumus vairākumam». Tāpat parlamentā strādājošie labējie spēki ir vienojušies par nepieciešamību iespējami ātrāk mainīt Satversmi, lai tajā definētu valsts pamatvērtības, kas nav grozāmas tautas nobalsošanas gaitā.

Labējās partijas arī gatavas stingrāk definēt prasības attiecībā uz referenduma kampaņas finansēšanu un aģitāciju. Diskusija par šādiem likumdošanas uzlabojumiem sākusies pēc aizdomām par Krievijas finansiālu atbalstu divvalodības referenduma rīkotājiem. Saeimā pašlaik izveidota īpaša darba grupa referendumu aģitācijas tiesiskā regulējuma izstrādāšanai. Plānots, ka politiķi spriedīs par referenduma aģitācijas finansējuma izcelsmes atklātumu, referenduma aģitācijas finansējuma apjomu, referenduma aģitācijas periodu un citu.

Līdztekus darbam pie stingrākas konstitucionālo vērtību aizsardzības Saeimas labējie spēki Latvijas krievvalodīgajiem tomēr sola arī lojālāku integrācijas politiku. Pagaidām solījumi nav tikuši tālāk par politkorektiem saukļiem. Iespējams, nonākšanu līdz praktiskiem darbiem apgrūtinās tas, ka kopš pērnā gada nogales starp Izglītības un zinātnes (IZM) un Kultūras ministrijām (KM) izvērtusies sīva cīņa par integrācijas jomas uzraudzību. Oktobra vidū koalīcija vienojās, ka turpmāk par integrācijas jautājumiem būs atbildīga IZM, kamēr KM pārziņā paliks tikai mazākumtautību jautājumi. Viens no Zatlera Reformu partijas aktīvākajiem ministriem Roberts Ķīlis uzreiz ķērās klāt pie jauna sabiedrības saliedēšanas plāna izveides, taču Nacionālās apvienības pārstāve, kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende neslēpj, ka nevēlas atteikties no nozares, kuras pārraudzība nodrošina gan plašu labo darbu publicitāti, gan regulāru komunikāciju ar vēlētājiem.

***

Pieprasījums un piedāvājums krasi atšķiras

Krievvalodīgās kopienas iespējamās aktivitātes un vēlmes pēc divvalodības referenduma

1. Jau ir sākta parakstu vākšana par pilsonības nulles variantu

2. Turpināsies gadiem ilgstošā cīņa par oficiālas brīvdienas piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkos

3. Aktualizēsies jautājums par atļauju izmantot krievu valodu saziņai ar pašvaldības iestādēm reģionos ar augstu krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvaru

4. Saskaņas centrs izvirzījis vairākas konkrētas prasības nepilsoņu atbalstam, kuras neizpildot tiek draudēts ar referendumu par Saeimas atlaišanu

5. Minoritāšu pārstāvji piedāvā veidot jauktas bērnudārzu grupiņas, nevis kā pašlaik – latviešu un krievu grupas. Mazākumtautību pārstāvji arī mudina viņus iekļaut Dziesmu svētkos un dot iespēju sevi parādīt 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta

6. Jauna, radikāli kreisi orientēta spēka iesaistīšanās lielajā politikā līdz ar Vladimira Lindermana gatavību izveidot savu partiju

*

Labējo partiju piedāvājums krievvalodīgajai kopienai un etniskās situācijas uzlabošanai

1. Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa paudusi pārliecību, ka pareizticīgo Ziemassvētku – kā atsevišķu svētku – akcentēšana veicināšot sabiedrības sašķelšanos, ne saliedēšanu

2. Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar sabiedrības saliedēšanas programmu, piedāvājot ieviest starpkultūru izglītību visos līmeņos, kā arī izstrādāt dažādas vadlīnijas publiskajā pārvaldē. Ministrija apņēmusies popularizēt latviešu valodu, kā arī kombinācijā ar naturalizēšanos motivējošiem pasākumiem nepilsoņiem veicināt latviešu valodas apguvi

3. Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi izdot ebiļetenu un žurnālu trijās valodās, kurā «būs apspriesti imigrantiem, seksuālajām minoritātēm un nepilsoņiem svarīgi jautājumi». Mazākumtautību pārstāvji jau pauduši sašutumu par to, ka sabiedrības saliedēšanas programmā tiek lietots tāds termins kā imigranti

4. Pirms referenduma tapa Labas gribas manifests, kura idejas aizsākums ir tēzes, kuras mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Manifestā tiek runāts par sabiedrības toleranci, cieņu pret valsti un līdzcilvēkiem, dažādu nāciju saliedētību un savstarpējo izpratni

5. Valsts prezidents un labējās partijas sākušas apspriedi, lai grozītu Satversmi un mainītu tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtību. Jaunais slieksnis paredzētu lielāku kvorumu referendumu sasaukšanai

6. Saeimas labējās partijas sākušas darbu pie izmaiņām Satversmē, lai definētu valsts pamatvērtības, kas turpmāk nebūtu grozāmas referenduma ceļā

Svarīgākais