Satversmes tiesa (ST) piektdien nolēma neapturēt referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kas notiks 18.februārī.
Par to piektdien paziņoja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
ST tiesnešu kolēģija arī nolēmusi ierosināt lietu par tautas nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei, bet pārējā Saeimas deputātu pieteikuma daļā lietu neierosināt.
Likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu panti, par kuriem lieta ierosināta, paredz, ka gadījumā, ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem vismaz desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.
Tāpat šis likums noteic – ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.
"Par juridiski pamatotu tika atzīsts prasījums izvērtēt nobalsošanas likuma 11.panta pirmās daļas un 25.pantas pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 77., un 78. pantam. Par pārējiem prasījumiem - valsts prezidenta pagājušā gada decembra lēmumu un Saeimas prezidija atzinumu lieta netika ierosināta," paskaidroja ST tiesnese Aija Branta.
Tagad Saeimai līdz 20.martam ir jāiesniedz atbildes raksts šajā lietā.
Tiesnešu kolēģija pieņēma arī lēmumu lūgt ST priekšsēdētāju noteikt rīcības sēdi par Satversmes tiesas likumā nenoregulēto jautājumu, proti, par deputātu lūgumu apturēt tautas nobalsošanu.
ST priekšsēdētājs pastāstīja, ka tiesa, rīcības sēdē izvērtējot deputātu izteikto lūgumu apturēt tautas nobalsošanu, nonāca pie diviem secinājumiem.
"Pirmkārt, ST piemēro pagaidu līdzekli, proti, aptur kāda procesa norisi, ja šis process var novest pie tiesas sprieduma neizpildīšanas. ST izvērtēja, vai iespējamie tiesas spriedumi būtu izpildāmi, un secināja, ka jebkurā gadījumā tiesas spriedums ir izpildāms un pieteikuma iesniedzēju sniegtie argumenti nav pietiekami, lai tiesa konstatētu, ka tas būtu bezjēdzīgs tiesas process," norādīja Kūtris.
Otrkārt, pašlaik jau ir sākts tautas nobalsošanas process, tas ir likumdošanas process un tauta kā likumdevējs dosies balsot par konkrēto likumprojektu. Tiesai vajadzētu ļoti nozīmīgus un būtiskus argumentus, lai tiesa ar savu lēmumu apturētu likumdošanas procesu, taču Satversmes tiesa šādus argumentus nesaskatīja, paskaidroja ST priekšsēdētājs.
"Līdz ar to tiesa, ierosinot lietu par konkrēto likumprojektu par tautas nobalsošanu, vienlaicīgi ir nolēmusi neapturēt referendumu kā likumdošanas procesu," uzsvēra Kūtris.
Deputāti pieteikumā lūdza Satversmes tiesu izvērtēt arī Valsts prezidenta 2011.gada 20.decembra lēmumu Nr.260 un Saeimas prezidija 2011.gada 20.decembra atzinumu par grozījumu Satversmē atbilstību pamatlikumam. Par prezidenta lēmumu un Saeimas prezidija atzinumu tiesa lietu neierosināja.
Prezidents 20.decembrī iesniedza Saeimā likumprojektu par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, jo parakstu vākšanā savākts nepieciešamais parakstu skaits. Saeimas prezidijs likumprojektu iekļāva 22.decembra sēdes darba kārtībā, taču parlaments noraidīja likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām.
Pēc Saeimas lēmuma Centrālā vēlēšanu komisija 18.februārī izsludināja tautas nobalsošanu.