Kustība Par vienlīdzīgām tiesībām organizē parakstu vākšanu, lai tiktu ierosināta tautas nobalsošana par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem valstī dzīvojošajiem nepilsoņiem.
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Satversmes tiesā (ST) pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem, aģentūrai BNS pavēstīja NA pārstāve Ieva Līne.
Nacionālās apvienības (NA) un vairākums "Vienotības" Saeimas frakcijas deputātu parakstīs iesniegumu Satversmes tiesai (ST), lūdzot izvērtēt referenduma likumību, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūrai BNS pavēstīja Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvis Raivis Dzintars.
Politiskās domstarpības par februārī gaidāmo referendumu un tā konstitucionālo tiesiskumu vēršas platumā. Gan ekspertiem, gan politiķiem ir diametrāli pretēji viedokļi par tautas nobalsošanas likumību, taču nacionālais flangs ir stingri apņēmies apstrīdēt referenduma ierosināšanu.
18.februārī gaidāmā valodas referenduma iepriekš formulēto jautājumu papildinās ar paskaidrojumu par krievu valodu, otrdien nolēma Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), reaģējot uz iebildumiem, ka jautājums ne visiem ir skaidrs.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars ierosinājis gaidāmā referenduma vēlēšanu zīmē iekļaut paskaidrojošo daļu, lai tādējādi izvairītos no pārmetumiem, ka formulētais jautājums nav skaidrs.
Nacionālā apvienība (NA) vērsīsies Satversmes tiesā ar pieteikumu, lai referendumu par divvalodību atzītu par antikonstitucionālu, aģentūru BNS informēja apvienības pārstāve Ieva Līne.
Septiņi "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputāti referendumā atbalstīs valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, liecina partijas paziņojums medijiem.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska pēdējā laika izteikumi liek noprast, ka premjers un viņa pārstāvētā partija Vienotība vēlētos pirms referenduma īstenot informatīvo kampaņu.
Tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notiks sestdien, 18.februārī, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Viens no pirmajiem būtiskākajiem šā gada notikumiem būs februārī plānotais Latvijas balsojums par divvalodību. Lai gan daudzi eksperti un politiķi pauž pārliecību, ka savākt Satversmes izmaiņām nepieciešamo parakstu skaitu neizdosies, tomēr gaidāmais referendums valsts augstāko amatpersonu starpā raisa diametrāli pretējus viedokļus.
Biedrības "Dzimtā valoda" līderis Vladimirs Lindermans atzīst, ka kampaņu par krievu valodu kā otru valsts valodu finansējuši Latvijas iedzīvotāji un runas par to, ka kampaņas organizēšanā saskatāma Maskavas roka, ir meli.
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien iesniedzis Saeimā likumprojektu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 tūkstoši Latvijas pilsoņu, un vienlaikus pavadvēstulē uzsver, ka šie grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu.
Parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā piedalījušies 187 378 pilsoņi, un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau pirmdien likumprojektu iesniegs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Referendums varētu notikt 18.februārī.
Nacionālā jautājuma eskalēšana, ko raisīja parakstu vākšana par divvalodību un atsevišķu kreisā spārna politiķu iesaistīšanās tajā, beigsies ar pilnīgu nulli, jo Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija izlēmusi izvairīties no atbildības un nepiedalīties balsojumā par Satversmes grozījumiem.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vērsīsies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lūdzot noskaidrot, kuri 11.Saeimas deputāti ir parakstījušies par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu.
Balsojums par divvalodību, kas Saeimai varētu būt jau tuvākajā laikā, būs vienlīdz diskomfortabls gan labējam flangam, gan arī pašam Saskaņas centram (SC), kas aktīvi iesaistījās referendumā par Satversmes grozījumiem.
"Saskaņas centra" (SC) frakcijas piedāvātos Valsts valodas likuma grozījumus, kas paredz mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu atsevišķās pilsētās un novados valsts un pašvaldību institūcijās, Saeimā plāno skatīt jau jaunnedēļ