Ministru prezidenta Valda Dombrovska pēdējā laika izteikumi liek noprast, ka premjers un viņa pārstāvētā partija Vienotība vēlētos pirms referenduma īstenot informatīvo kampaņu.
Tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notiks sestdien, 18.februārī, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Viens no pirmajiem būtiskākajiem šā gada notikumiem būs februārī plānotais Latvijas balsojums par divvalodību. Lai gan daudzi eksperti un politiķi pauž pārliecību, ka savākt Satversmes izmaiņām nepieciešamo parakstu skaitu neizdosies, tomēr gaidāmais referendums valsts augstāko amatpersonu starpā raisa diametrāli pretējus viedokļus.
Biedrības "Dzimtā valoda" līderis Vladimirs Lindermans atzīst, ka kampaņu par krievu valodu kā otru valsts valodu finansējuši Latvijas iedzīvotāji un runas par to, ka kampaņas organizēšanā saskatāma Maskavas roka, ir meli.
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien iesniedzis Saeimā likumprojektu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 tūkstoši Latvijas pilsoņu, un vienlaikus pavadvēstulē uzsver, ka šie grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu.
Parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā piedalījušies 187 378 pilsoņi, un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau pirmdien likumprojektu iesniegs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Referendums varētu notikt 18.februārī.
Nacionālā jautājuma eskalēšana, ko raisīja parakstu vākšana par divvalodību un atsevišķu kreisā spārna politiķu iesaistīšanās tajā, beigsies ar pilnīgu nulli, jo Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija izlēmusi izvairīties no atbildības un nepiedalīties balsojumā par Satversmes grozījumiem.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vērsīsies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lūdzot noskaidrot, kuri 11.Saeimas deputāti ir parakstījušies par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu.
Balsojums par divvalodību, kas Saeimai varētu būt jau tuvākajā laikā, būs vienlīdz diskomfortabls gan labējam flangam, gan arī pašam Saskaņas centram (SC), kas aktīvi iesaistījās referendumā par Satversmes grozījumiem.
"Saskaņas centra" (SC) frakcijas piedāvātos Valsts valodas likuma grozījumus, kas paredz mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu atsevišķās pilsētās un novados valsts un pašvaldību institūcijās, Saeimā plāno skatīt jau jaunnedēļ
Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā Neatkarīgajai par eirozonas nākotni, Krājbankas krahu, attieksmi pret valsts valodu un nākamā gada valsts budžetu.
Valodas jautājumā kompromisu nevar būt, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Zatlera Reformu partija (ZRP) apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas aicinājumu paplašināt mazākumtautību valodas lietojumu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām atsevišķās pašvaldībās sauc par politisku šizofrēniju.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nolēma Saeimas deputātam Nikolajam Kabanovam ("Saskaņas centrs") saistībā ar deputāta zvēresta pārkāpšanu, piedaloties parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Koalīcijā esošās labējā flanga partijas, t. i., Vienotība, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, izplatījušas aicinājumu visu tautību Latvijas pilsoņiem balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Īrijā un Lielbritānijā – valstīs, kur ir vislielākā no Latvijas izbraukušo cilvēku kopiena, parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu piedzīvota rekordaugsta aktivitāte, Neatkarīgajai apliecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Par sabiedrības saliedētības integrācijas procesa līdzšinējiem trūkumiem un nepieciešamajiem darbiem politiķiem savā starpā un ar sabiedrību jārunā tieša, bet toleranta valoda.
"Es pilnīgi noteikti nebūšu tas prezidents, kas paraksta likumu par otras valsts valodas statusa noteikšanu Latvijā," šodien 5.decembrī, piedaloties pirmajā Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē, atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.