Aptauja: tikai 59% ekonomiski aktīvo pilsoņu balsos pret krievu valodu

59% Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu referendumā plāno balsot pret Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, parādījusi tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju "LNT" veiktā interneta lietotāju aptauja.

Ceturtā daļa - 25% - ekonomiski aktīvo pilsoņu plāno balsot par likumprojekta pieņemšanu.

Savukārt desmitā daļa - 10% - Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem neplāno piedalīties referendumā.

6% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Šādi aptaujas rezultāti iegūti laikā no 10. līdz 12.janvārim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Referendums ir izsludināts 18.februārī, tomēr Satversmes tiesa kolēģija vērtē 30 deputātu parakstītu pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem..

Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais