Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā Neatkarīgajai par eirozonas nākotni, Krājbankas krahu, attieksmi pret valsts valodu un nākamā gada valsts budžetu.
Valodas jautājumā kompromisu nevar būt, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Zatlera Reformu partija (ZRP) apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas aicinājumu paplašināt mazākumtautību valodas lietojumu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām atsevišķās pašvaldībās sauc par politisku šizofrēniju.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nolēma Saeimas deputātam Nikolajam Kabanovam ("Saskaņas centrs") saistībā ar deputāta zvēresta pārkāpšanu, piedaloties parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Koalīcijā esošās labējā flanga partijas, t. i., Vienotība, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, izplatījušas aicinājumu visu tautību Latvijas pilsoņiem balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Īrijā un Lielbritānijā – valstīs, kur ir vislielākā no Latvijas izbraukušo cilvēku kopiena, parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu piedzīvota rekordaugsta aktivitāte, Neatkarīgajai apliecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Par sabiedrības saliedētības integrācijas procesa līdzšinējiem trūkumiem un nepieciešamajiem darbiem politiķiem savā starpā un ar sabiedrību jārunā tieša, bet toleranta valoda.
"Es pilnīgi noteikti nebūšu tas prezidents, kas paraksta likumu par otras valsts valodas statusa noteikšanu Latvijā," šodien 5.decembrī, piedaloties pirmajā Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē, atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Nacionālā apvienība (NA) ir vērsusies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar prasību pārbaudīt, kuri 11.Saeimas deputāti ir parakstījušies par grozījumiem Satversmē, kas krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu, tādējādi pārkāpjot Saeimas deputāta svinīgo solījumu.
Referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu varētu provocēt spilgtāku attieksmes demonstrēšanu 16.martā un 9.maijā, sestdien publicētā intervijā "Latvijas avīzē" norādījis Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs.
Rezultāts, savācot nepieciešamo parakstu skaitu krievu valodas referenduma rīkošanai, nav negaidīts, lai gan es pieļauju, ka daudziem cilvēkiem tas bija šoks, intervijā ziņu portālam BNN.LV norāda biedrības Dzimtā valoda vadītājs Vladimirs Lindermans.
Parakstu vākšanas par krievu valodu kā otru valsts valodu norise un tās rezultāti uzskatāmi pierāda, ka Latvijā ir jāturpina mērķtiecīgs darbs pie integrācijas politikas uz latviešu valodas bāzes, uzskata Nacionālās apvienības ministri.
Provizoriskie dati liecina, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) patlaban apkopojusi informāciju par vairāk nekā 180 tūkstošiem parakstu, kas mēneša laikā atdoti parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu, ceturtdien Latvijas Radio pastāstīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc Ministru prezidenta lūguma ir aicinājis Konstitucionālo tiesību komisiju sagatavot rakstveida viedokli par iespēju atsevišķiem Satversmes pantiem noteikt negrozāmību.
Pat, ja kampaņā ir izdevies iegūt nepieciešamo parakstu daudzumu, lai piespiestu Saeimu diskutēt par divvalodību, tomēr esot neiespējami, ka Latvijā šāda norma tik tiešām tiktu ieviesta. Šādu viedokli Neatkarīgajai pauda vairāki politiķi un eksperti.
Trešā daļa krievu, kuri dzīvo Latvijā, izjūt piederību Krievijai, trešdien, izdevuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja" atvēršanas svētkos klātesošajiem sacīja viena no pētījuma veicējām Brigita Zepa.
"Saskaņas centra" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka savāktais parakstu daudzums Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir signāls politiķiem, ka jāsāk darbs pie saliedētas sabiedrības izveides, taču ikdienā latviešu un krievu attiecības tas nesaasinās.
Līdz trešdienas pēcpusdienai parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai parakstījušies 146 tūkstoši cilvēku, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu konstatēti arī vairāki gadījumi, kad cilvēki devušies parakstīties, skaidri neiepazīstoties ar parakstu vākšanas mērķi un vēloties parakstīties pret, nevis par krievu valodu, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.