Biedrības "Dzimtā valoda" līderis Vladimirs Lindermans atzīst, ka kampaņu par krievu valodu kā otru valsts valodu finansējuši Latvijas iedzīvotāji un runas par to, ka kampaņas organizēšanā saskatāma Maskavas roka, ir meli.
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera Reformu partija) norāda, ka iekšlietu resoram konkrēti kampaņas finansētāji pašlaik nav zināmi, taču Drošības policija (DP) turpinot strādāt savas kompetences ietvaros.
Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība") nesen paziņoja, ka cer no drošības iestādēm saņemt informāciju, kas finansē un organizē kampaņas par krievu valodu un Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem.
Biedrība "Dzimtā valoda" Vladimira Lindermana vadībā savāca parakstus Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, par ko februārī būs referendums. Lindermans aģentūrai BNS sacīja, ka kampaņu finansējuši ziedotāji, kas ir Latvijas iedzīvotāji, sākot ar uzņēmējiem un beidzot ar pensionārēm, un tas viss noticis pilnībā oficiāli. Ziedotāju vidū ir gan Latvijas pilsoņi, gan nepilsoņi.
"Tie ir biznesmeņi, kurš nu ko varēja atļauties 300, 400 latu, ir vienkāršas pensionāres, kuras ziedoja piecus latus. Varbūt daudzi domā, ka mēs maksājam naudu par reklāmām televīzijā un laikrakstos, bet es gribu pateikt, ka nesamaksājām par šo reklāmu. Es nezinu, kas par to maksāja – kādi biznesmeņi vai varbūt tā bija žurnālistu un redakcijas vēlme palīdzēt, un viss. Nu varbūt bija kādi sludinājumi par 20 vai 30 latiem, bet es tagad skaidri neatceros," pastastīja Lindermans.
Latvijas iedzīvotāju ziedotā nauda izmantota vien skrejlapu drukāšanai un klipa filmēšanai. "Praktiski viss, jo tie, kas izplatīja skrejlapas, bija aktīvisti, kuriem nemaksājām," norādīja Lindermans.
Lindermans precīzi nevarēja nosaukt, cik līdz šim brīdim kampaņa izmaksājusi. Nauda pārsvarā tērēta notāriem, skrejlapu drukāšanai un videoklipa filmēšanai.
"Pirmā kārta bija dārgāka, jo bija jāmaksā notāriem par parakstu nostiprināšanu. Precīzi neatceros, bet varbūt tērējām astoņus vai deviņus tūkstošus latu, bet ziedotāji mums palīdzēja, un tērējām šo naudu, lai samaksātu notāriem. Bet otrajā kārtā mums nav vajadzīga liela nauda ‒ skrejlapu drukāšana, un principā viss," klāstīja Lindermans.
Izskanējušās runas, ka kampaņa organizēta ar Krievijas specdienestu palīdzību, Lindermans nosauca par meliem un propagandu, lai tādējādi diskreditētu biedrības iniciatīvu. "Tā ir propaganda un meli, lai diskreditētu mūsu iniciatīvu, lai parasti latvieši domātu, ka tas viss ir Kremļa iniciatīva, Maskavas roka un Maskavas spiegi. Bet tie ir meli," uzsvēra biedrības līderis.
Zatlera Reformu partija (ZRP) nesen koalīcijas padomes sēdes darba kārtībā lūdza iekļaut jautājumu par pirmsreferendumu politiskās aģitācijas tiesiskā regulējuma izstrādāšanas nepieciešamību. ZRP frakcijas deputāti uzskata, ka parakstu vākšanu un referendumu kampaņu finansējumam jābūt maksimāli caurspīdīgam.
ZRP deputāti ir pārliecināti, ka regulējumam būtu jāattiecas uz visām politiskajām partijām neatkarīgi no tā, vai tās ir pārstāvētas Saeimā, vai nē. Turklāt šim likumam jābūt saistošam visām kampaņā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām un pilsoņu iniciatīvas grupām.
Ņemot vērā iepriekšminēto, koalīcijas ietvaros ir izveidota eksperta darba grupa, kas gatavo priekšlikumus grozījumiem likumā. Tie līdz 16.janvārim jāiesniedz Saeimā, aģentūrai BNS teica ZRP preses pārstāve Daiga Holma.
Iekšlietu ministrs Kozlovskis aģentūrai BNS sacīja, ka DP jau ir aicinājusi Lindermanu atklāt finansējuma avotus. "Drošības policija dara to, ko mēs varam izdarīt, – aprēķināt reālās izmaksas, kādas ir bijušas šai kampaņai. Protams, te ir pretnostatījums tam, ka, zinot, ka, ja tās summas ir lielas, tu saproti, ka šis finansējums ir no ārpuses. Šajā gadījumā es gan neesmu drošs, ka tur bijis konkrēts likuma pārkāpums," piebilda Kozlovskis.
"Ir skaidrs, ka šī biedrība nav pati finansējusi, Lindermana kungs nav finansējis šo kopējo kampaņu. Konkrēti finansētāji pašlaik gan mums nav zināmi. Drošības policija strādās savas kompetences ietvaros, bet pašlaik es nekomentēšu tālāk," norādīja ministrs.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 22.decembrī ārkārtas sēdē noraidīja Satversmes grozījumu tālāku virzību, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Līdz ar Saeimas lēmumu ne ātrāk kā pēc viena mēneša un ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem ir jārīko referendums.
Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.