Referendums par krievu valodu, visticamāk, notiks 18.februārī

Parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā piedalījušies 187 378 pilsoņi, un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau pirmdien likumprojektu iesniegs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Referendums varētu notikt 18.februārī.

CVK vadītājs Arnis Cimdars pirmdien komisijas sēdē pavēstīja, ka divas reizes par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, parakstījušies 7916 pilsoņi.

Viņš arī informēja, ka CVK rīkotajā parakstu vākšanā derīgo parakstu skaits ir 174 845, kam vēl tiek pieskaitīti "Dzimtās valodas" organizētajā parakstu vākšanā pie notāriem savāktie 12 533 pilsoņu paraksti.

Cimdars pieļāva, ka referendums, visticamāk, notiks 18.februārī. Tāpat netiek izslēgts, ka referendumu rīkos 11.februārī, taču tas ir mazāk ticams, jo ir jānodrošina balsošana arī pa pastu no ārzemēm.

Sagatavoto grozījumu projektu CVK jau pirmdien iesniegs Valsts prezidentam, kuram tas jāiesniedz Saeimā. Prezidents iepriekš solījis nekavēties ar Satversmes grozījumu iesniegšanu parlamentā.

Savukārt Saeima par likumprojektu varētu balsot jau rudens sesijas pēdējā plenārsēdē 22.decembrī, iepriekš aģentūrai BNS pieļāva Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība").

Uz jautājumu par referenduma izmaksām Cimdars atbildēja, ka iepriekšējā tautas nobalsošanas tāme bija 1,7 miljoni latu, un šā referenduma izmaksām šo summu nevajadzētu pārsniegt. Par to, kā tiks noformulēts referendumā uzdodamais jautājums, CVK lems tuvākajā laikā.

Savukārt uz jautājumu, kā saistībā ar politiķu aicinājumiem piedalīties referendumā vajadzētu rīkoties balsstiesīgajiem, CVK vadītājs vien lakoniski atbildēja, ka Latvijā cilvēku dalība vēlēšanās un referendumos ir brīvprātīga.

Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.