Krievu valoda

Divās nedēļās, no 1. novembra līdz 14. novembrim, par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu Latvijā parakstījušies 39 258 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā informācija.

Nez vai kāds uzskatīja, ka, parakstoties par referenduma rīkošanu, es cerēju sagaidīt daudz uzslavu un dedzīgu komplimentu. Jau sākotnēji bija skaidrs, ka atbildes reakcija būs komentāri par nelojalitāti, sabiedrības šķelšanu, sporta tērpiem, semuškām, Ķengaragu, vilcienu sarakstu uz Maskavu vai dziļdomīgi spriedelējumi par nekonsekvenci.

Ja Latvijā būtu otra valsts valoda, latviešu valodas pozīcijas tiktu ne tikai vājinātas, bet tā tiktu izstumta no oficiālās saziņas, uzskata Valsts valodas aģentūrā (VVA).

"Saskaņas centra" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs aicina krievu valodai Latvijā noteikt nacionālās minoritātes statusu.

Maz ticams, ka kampaņā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai izdosies savākt Satversmes grozījumu ierosināšanai nepieciešamos 154,3 tūkstošus parakstu.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers, kurš koalīcijas sarunu veidošanas laikā aktīvi iestājās par apvienības "Saskaņas centrs" (SC) iekļaušanu valdībā, norāda, ka SC līderis Nils Ušakovs rīkojies pretēji tam, kā iepriekš izteicies koalīcijas veidošanas sarunu laikā, parakstoties par atbalstu Satversmes grozījumiem par divvalodību Latvijā.

Aizsardzības ministrs un "Vienotības" valdes loceklis Artis Pabriks norāda uz Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņas centrs") divkosību, parakstoties par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Rīgas centrā atklātajās parakstu vākšanas vietās Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai pagaidām ir neliela iedzīvotāju interese, novēroja aģentūra BNS.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien, 31.oktobrī, atvērs informatīvo tālruni par parakstu vākšanu saistībā ar Satversmes grozījumu projektu, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, aģentūru BNS informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Parakstu vākšanu par valsts valodas statusu krievu valodai sāks 1.novembrī, un tā ilgs 30 dienu, aģentūra BNS ceturtdien uzzināja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē.

Apvienības "Saskaņas centrs" līderis Nils Ušakovs apšauba iespēju, ka krievu valodai varētu piešķirt valsts valodas statusu Latvijā, pat ja tiks savākti pietiekami daudz paraksti atbilstošu Satversmes grozījumu iesniegšanai Saeimā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien vēl nevienojās par darba likuma grozījumiem saistībā ar darba devēju tiesībām darba sludinājumos pieprasīt strādājošajiem prast svešvalodas.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) piektdien biedrība "Dzimtā valoda" iesniedz parakstus par Satversmes grozījumu izdarīšanu, kas krievu valodu atzītu par otru valsts valodu Latvijā.

Tuvāko četru piecu dienu laikā kādreizējais nacionālboļševiku līderis "13.janvāra kustības" priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans plāno Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegt vairāk nekā 10 000 parakstus par krievu valodu kā otro valsts valodu, informē krievu valodā iznākošais laikraksts "Čas".

Publiskus pārmetumus Vladimiram Lindermanam saistībā ar savāktajiem parakstiem, lai panāktu Latvijā oficiālu divvalodību, veltījis Eduards Svatkovs. Abi pārstāv biedrību "Dzimtā valoda".

Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nākamajā nedēļā sagaida "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča paskaidrojumus par izteikumiem saistībā ar krievu biedrības iniciatīvu panākt valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūra BNS uzzināja komisijā.

Biedrība "Dzimtā valoda" ir savākusi nepieciešamos 10 tūkstošus parakstus, lai sāktu Vislatvijas akciju par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Akcijas iniciatori ir nolēmuši pagarināt kampaņu līdz augustam, lai nākamo parakstu vākšanas etapu atliktu uz rudeni, kad cilvēki būšot daudz aktīvāki nekā vasarā.

Liepājā pirmdien vairāki iedzīvotāji ieradušies notāra birojā, lai parakstītos par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē, taču, uzzinot, ka notariāla paraksta apstiprināšana maksā divus latus, atteikušies no šā nodoma, aģentūra BNS uzzināja notāra birojā.

"Rudenī pēc vēlēšanām nāks pie varas kāda demokrātiska partija, kas pārskatīs nepilsoņu jautājumu un krievu valodas statusu Latvijā," tā šodien Rīgā notikušajā preses konferencē situāciju Latvijā pēc 10.Saeimas vēlēšanām pravietoja Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirnovskis.