Krievu valoda

Pašlaik pietrūkst tikai 11 168 paraksti, lai 11. Saeimā nonāktu tautas rosināts jautājums par divvalodības ieviešanu Latvijā.

Dienu pirms parakstu vākšanas beigām par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, parakstījušies 130 678 cilvēki.

Nākamajā nedēļā, 30.novembrī, beigsies parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai, kas ilga mēnesi.

"Latvijas Radio 2", kura sauklis ir - „vislatviskākais radio pasaulē" un kas lepojas, ka "atskaņo dziesmas tikai latviešu valodā", tādējādi piesakot cīņu "mūsu kārkluangļiem" un palīdzot saglabāt latviskumu, pēc valsts svētkiem pārraida reklāmas, kas mudina parakstīties par krievu valodu kā otro valsts valodu, raksta "Ir.lv".

Nacionālā apvienība (NA) lūgs vērtēt Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova rīcību, jo viņš piedalījies parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Trijās nedēļās par krievu valodu kā otro valsts valodu parakstījusies vairāk nekā puse no vajadzīgā pilsoņu skaita, lai Satversmes grozījumus nodotu parlamentam, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Drošības policija saņēmusi vairākus iesniegumus, kuros pausts sašutums par biedrības Dzimtā valoda līderu iedziedāto videoklipu, kurā krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti cīnīties par savām tiesībām.

Gaidāmais referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu nevainagosies ar panākumiem, Latvijas Televīzijas raidījumā "Sastrēgumstunda" atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs", SC), kurš arī ir parakstījies par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu.

Divās nedēļās, no 1. novembra līdz 14. novembrim, par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu Latvijā parakstījušies 39 258 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā informācija.

Nez vai kāds uzskatīja, ka, parakstoties par referenduma rīkošanu, es cerēju sagaidīt daudz uzslavu un dedzīgu komplimentu. Jau sākotnēji bija skaidrs, ka atbildes reakcija būs komentāri par nelojalitāti, sabiedrības šķelšanu, sporta tērpiem, semuškām, Ķengaragu, vilcienu sarakstu uz Maskavu vai dziļdomīgi spriedelējumi par nekonsekvenci.

Ja Latvijā būtu otra valsts valoda, latviešu valodas pozīcijas tiktu ne tikai vājinātas, bet tā tiktu izstumta no oficiālās saziņas, uzskata Valsts valodas aģentūrā (VVA).

"Saskaņas centra" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs aicina krievu valodai Latvijā noteikt nacionālās minoritātes statusu.

Maz ticams, ka kampaņā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai izdosies savākt Satversmes grozījumu ierosināšanai nepieciešamos 154,3 tūkstošus parakstu.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers, kurš koalīcijas sarunu veidošanas laikā aktīvi iestājās par apvienības "Saskaņas centrs" (SC) iekļaušanu valdībā, norāda, ka SC līderis Nils Ušakovs rīkojies pretēji tam, kā iepriekš izteicies koalīcijas veidošanas sarunu laikā, parakstoties par atbalstu Satversmes grozījumiem par divvalodību Latvijā.

Aizsardzības ministrs un "Vienotības" valdes loceklis Artis Pabriks norāda uz Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņas centrs") divkosību, parakstoties par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Rīgas centrā atklātajās parakstu vākšanas vietās Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai pagaidām ir neliela iedzīvotāju interese, novēroja aģentūra BNS.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien, 31.oktobrī, atvērs informatīvo tālruni par parakstu vākšanu saistībā ar Satversmes grozījumu projektu, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, aģentūru BNS informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Parakstu vākšanu par valsts valodas statusu krievu valodai sāks 1.novembrī, un tā ilgs 30 dienu, aģentūra BNS ceturtdien uzzināja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē.

Apvienības "Saskaņas centrs" līderis Nils Ušakovs apšauba iespēju, ka krievu valodai varētu piešķirt valsts valodas statusu Latvijā, pat ja tiks savākti pietiekami daudz paraksti atbilstošu Satversmes grozījumu iesniegšanai Saeimā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien vēl nevienojās par darba likuma grozījumiem saistībā ar darba devēju tiesībām darba sludinājumos pieprasīt strādājošajiem prast svešvalodas.