Par sabiedrības saliedētības integrācijas procesa līdzšinējiem trūkumiem un nepieciešamajiem darbiem politiķiem savā starpā un ar sabiedrību jārunā tieša, bet toleranta valoda.
Šādu pozīciju otrdien Valsts prezidentam Andrim Bērziņam izteikuši deputāti no Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas, ko paredzēts pārveidot par Sabiedrības saliedētības komisiju.
Komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem pastāstīja, ka prezidents ir sadzirdējis komisijas iniciatīvas un abas puses bijušas vienisprātis par sabiedrības saliedētības pasākumu tālāko redzējumu. Pārrunāti līdzšinējie integrācijas procesa panākumi un trūkumi.
"Jāsāk skaidrs un atklāts dialogs ar vienotu mērķi, saglabājot toleranci vienam pret otru, bet nemaldinot ar lieku politkorektumu un runājot skaidru valodu par viedokļiem un savām interesēm.. Tas ir tēmu loks un dialogs vairākos līmeņos – starp politiķiem, politiķiem un sabiedrību, iesaistot arī medijus. Politiķi vieni var radīt tikai nesaskaņas sabiedrībā," klāstīja Latkovskis un norādīja, ka no viedokļu atšķirības nav jābaidās, taču nevar pieļaut viedokļu klāstīšanu, piemēram, "fašisti un okupanti" līmenī.
Uz jautājumu par konkrētiem pasākumiem, ko komisija veiks, viņš atbildēja, ka ir jāizvērtē līdzšinējā integrācijas politika un pētījumi par šo tēmu, jātiek skaidrībā par viedokļiem šajos jautājumos, jātiek skaidrībā par viedokļu atšķirībām starp politiskajiem spēkiem un pēc tam jāpārskata nacionālās identitātes un integrācijas pamatnostādnes.
"Sabiedrības saliedētība ir atslēga mūsu valsts nākotnei, un tā mums jāatrod tepat Latvijā," sarunā, paužot stingru atbalstu Sabiedrības saliedētības komisijas izveidošanai un tās izvirzīto mērķu sasniegšanai, Valsts prezidenta teikto aģentūrai BNS pavēstīja viņa preses sekretāre Līga Krapāne.
Sarunas gaitā tās dalībnieki atzina, ka pašlaik konflikts tiek uzturēts politiskajā līmenī un sabiedrībā, ikdienas attiecībās tā nemaz nav. Turklāt iepriekš veikti sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka 84% latviešu, 79% krievu un 89% citu tautību pārstāvji Latvijā ir vienoti savā pārliecībā, ka ir jāpanāk, lai Latvijā būtu vienota, vienas kopienas sabiedrība, kurā dzīvo vairāku tautību pārstāvji.
Sarunas gaitā izskanēja arī viedokļi, ka nozīmīgs saliedētību veicinošs faktors ir sabiedrības labklājība, kas ekonomiskās krīzes laikā atstāj iespaidu uz sabiedrības noskaņojumu. Vienlaikus atsevišķi deputāti uzsvēra, ka parakstu vākšanas rezultāts par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai bija protests un zināmas sabiedrības daļas vēlēšanās atgādināt par savu klātbūtni un esamību Latvijā.
Par vienu no problēmu veicinošiem faktoriem tika minēta divās valodās dalītā mediju telpa Latvijā, kas nevienai no pusēm nerada vispusīgu priekšstatu par sabiedrībā notiekošo, bet nereti veicina sabiedrības polarizēšanos.
Savukārt par vienu no vienotas nācijas veidošanas pamatiem sarunā tika minēta izglītības sistēma un skola kā sākums patriotiskai audzināšanai, kas pakāpeniski ieaudzinātu jaunākajā paaudzē patiesu lepnumu par savu valsti, tās vērtībām, vēsturi un simboliem.
Beidzot tikšanos, Valsts prezidents norādīja, ka atbalstīs komisijas darbu un labprāt iesaistīsies tās izvirzīto mērķu sasniegšanā, lai iestātos par vienotas nācijas izveidošanu Latvijā, kā arī nācijas vienotības stiprināšanu ar aizbraukušajiem tautiešiem.
"Jau stājoties amatā, šo definēju par vienu no savas prezidentūras uzdevumiem, pie tā arī turēšos nākotnē," sacīja Bērziņš.
Iecerēts runāt arī ar dažādu nacionalitāšu pārstāvētām kultūras biedrībām, ar ko sarunas jau sāktas un kas uzskatāmas par ļoti nozīmīgām dalībniecēm sabiedrības integrācijas procesā.
Aktīvāks darba cēliens komisijā, strādājot pie sabiedrības saliedētības jautājumiem, varētu sākties pēc jaunā gada, kad būs beidzies 2012.gada budžeta skatīšanas laiks, piebilda Latkovskis.
Runājot par pavasarī gaidāmo referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, komisijas locekļu un Valsts prezidenta viedokļi sakrituši, ka nostājas par referendumu ir dažādas, taču pirms tā vajadzētu izvairīties no asiem pretnostatījumiem.
Savukārt koalīcijas partiju panākto vienošanos, aicinot piedalīties referendumā un balsot par latviešu valodas saglabāšanu, Latkovskis sīkāk komentēt nevēlējās, vien norādīja, ka, runājot par sabiedrības saliedētības jautājumiem, politiķiem ir jāprot stāvēt pāri partiju konjunktūras interesēm.
Deputāts arī pastāstīja, ka sabiedrības saliedētības jautājumu risināšanu uzņemsies viņa vadītā Pilsonības likuma izpildes komisija, ko ar grozījumiem Saeimas Kārtības rullī paredzēts pārveidot par Sabiedrības saliedētības komisiju. Par komisijas nosaukuma maiņu pašlaik lemj Saeimas Juridiskajā komisijā, kam būs jāizvērtē attiecīgi grozījumi Saeimas Kārtības rullī, taču "ne nosaukuma maiņa šajā gadījumā ir svarīgākais, bet papildu uzdevumi".