SC piedāvātos valodas likuma kompromisa grozījumus Saeimā plāno skatīt jau nākamnedēļ

"Saskaņas centra" (SC) frakcijas piedāvātos Valsts valodas likuma grozījumus, kas paredz mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu atsevišķās pilsētās un novados valsts un pašvaldību institūcijās, Saeimā plāno skatīt jau jaunnedēļ

To aģentūrai BNS pastāstīja Saeimas prezidija pārstāvis Andrejs Klementjevs (SC).

Attiecīgie grozījumi jau parakstīti frakcijā un nodoti skatīšanai prezidijā pirmdien.

Jau vēstīts, ka SC Saeimas frakcija ir sagatavojusi grozījumus Valsts valodas likumā, paredzot mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir nacionālo mazākumtautību pārstāvji, sacīts trešdien izplatītajā partijas paziņojumā.

SC arī sagatavojis grozījumus likumā "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību", lai tiktu nekavējoties atsauktas tā saucamās iebildes.

Partija paskaidro, ka līdz ar minētajiem grozījumiem katrai lingvistiskai grupai būtu tiesības konkrētajā pašvaldībā pieprasīt savai valodai mazākumtautības valodas statusu un līdz ar to iegūt tiesības komunicēt (kā fiziskām personām) ar valsts un pašvaldību iestādēm savā dzimtajā valodā. Vienlaicīgi tas nozīmētu, ka lietvedība notiek tikai valsts valodā, kas Latvijā ir viena – latviešu valoda.

Jautājums par valodu saasinājies, jo savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai notiktu referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Valdošās koalīcijas partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība aicina Latvijas iedzīvotājus aktīvi piedalīties nākamgad gaidāmajā referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu. To aicina arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcija.

Zatlera Reformu partija apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas aicinājumu paplašināt mazākumtautību valodas lietojumu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām atsevišķās pašvaldībās sauc par politisku šizofrēniju, paužot, ka partija kompromisu piedāvā brīdī, kad nav noformulējusi viedokli referenduma jautājumā.

Šo iniciatīvu neatbalsta arī pārējās koalīcijas partijas – "Vienotība" un Nacionālā apvienība, kā arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība.

Latvijā

Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei nav skaidrs, kāpēc valsts iestādes pievienojušās jaunajai popmūzikas balvai "Gamma", kuras nolikums vēl neeksistē.