Īrijā un Lielbritānijā – valstīs, kur ir vislielākā no Latvijas izbraukušo cilvēku kopiena, parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu piedzīvota rekordaugsta aktivitāte, Neatkarīgajai apliecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Kopumā par krievu valodu kā otro valsts valodu Īrijā parakstījušies 282 Latvijas pilsoņi, bet Lielbritānijā – 493. Šī aktivitāte vairākkārt pārsniedz to, kas konstatēta iepriekšējās parakstu vākšanās. Piemēram, par apturētajiem sociālo pabalstu likumiem Īrijā parakstījās 77, bet Lielbritānijā 45 cilvēki, savukārt par grozījumiem Satversmē, kas paredz atlaist Saeimu (2008. gada pavasaris) Īrijā parakstījās 75, bet Lielbritānijā 107 balsstiesīgie, liecina CVK apkopotā informācija.
«Runājot par lielo aktivitāti Dublinas iecirknī, jāsaka, ka pārsvarā tomēr nāca parakstīties krievu tautības cilvēki, turklāt – organizēti, un tas liek domāt, ka Īrijā pieejamajos krievu valodā rakstošajos medijos un sociālajos tīklos bija piestrādāts pie reklāmas,» Neatkarīgajai norāda portāla balticireland redaktore Laima Ozola. Viņa piebilst, ka neba tikai krievvalodīgie bijuši aktīvi uz parakstīšanos. «Īrijā ir daudz ģimeņu, kurās latvietis vai latviete par dzīvesbiedru ir izvēlējies cilvēku no kādas bijušās PSRS republikas – ukraini, moldāvu, baltkrievu vai lietuvieti. Daļa no šiem latviešiem parakstījās par krievu valodu kā otro valsts valodu,» saka L. Ozola.
Jānis (vārds mainīts) no Dublinas Neatkarīgajai pastāstīja, ka, daudzus gadus dzīvojot Īrijā, par sievu apņēmis ukrainieti. Šajā visnotaļ grūtajā ekonomiskajā situācijā, kas visai sāpīgi skar arī Īriju, aizvien biežāk tiekot domāts, ka no šīs valsts vajadzētu doties prom. Kad jāizšķiras, vai labāk Latvijā vai Ukrainā apmesties uz dzīvi, izvēle krīt par labu Latvijai. «Bet, ja mēs atgriežamies Latvijā, ko darīs mana sieva? Nespēju iedomāties, ka viņa dažu mēnešu laikā varētu apgūt latviešu valodu. Bet bez tās darbu atrast nebūs iespējams!» uzsver Jānis. Tieši šo apsvērumu dēļ viņš arīdzan devies parakstīties par krievu valodu kā otro valsts valodu.