Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars ierosinājis gaidāmā referenduma vēlēšanu zīmē iekļaut paskaidrojošo daļu, lai tādējādi izvairītos no pārmetumiem, ka formulētais jautājums nav skaidrs.
CVK sēde notiks otrdien plkst.16, kad komisijai būs jāpieņem galīgais lēmums, vai mainīt iepriekš formulēto jautājumu 18.februārī gaidāmajā referendumā par krievu valodu. CVK ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.
Cimdars uzskata, ka jautājums nav grozāms, jo tas formulēts juridiski precīzi, taču zīmē varētu iekļaut paskaidrojošo daļu.
"Mēs uzskatām, ka jautājumu mainīt nebūtu pareizi. Risinājums varētu būt iekļaut vēlēšanu zīmē paskaidrojošo daļu. Piemēram, atzīmējiet "par", ja jūs atbalstāt to, to un to, tas ir, būtību paskaidrot zem katra atbilžu varianta, bet tas pagaidām ir tikai priekšlikums," aģentūrai BNS pastāstīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.
Jau ziņots, ka CVK vērsās neatkarīgo deputātu grupa, informējot, ka saņēmusi vairāku vēlētāju sūdzības par jautājuma formulējumu. Deputāti secinājuši, ka esošais formulējums var sekmēt to, ka daudzi balsotāji nesapratīs, par ko tieši viņiem jābalso. Daži vēlētāji pat norādījuši, ka, nesaprotot jautājuma būtību, referendumā nepiedalīsies.
Arī "Vienotība" pirmdien aicināja CVK precizēt valodas referenduma jautājumu, lai tas būtu skaidrs, kodolīgs un nepārprotams, balsošanas zīmē norādītajā jautājumā ietverot arī iesniegto Satversmes grozījumu mērķi.
"Satversmes grozījumiem piedāvātās izmaiņas nozīmētu, ka ikvienam pilsonim, kurš grib būt līdzdalīgs savas Latvijas valsts pārvaldē, ir obligāti jāprot krievu valoda. Jo grozījumi paredz, ka gan valsts, gan pašvaldību darbs notiktu gan latviski, gan krieviski. Tas radikāli maina kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sabiedrībā iesakņojušos tradīciju, ka jebkuras svešvalodas prasme, tostarp jebkuras mazākumtautības valodas prasme, izglītotam pilsonim ir vēlama, bet ne obligāta," uzsver partija.
CVK jautājumu formulējusi "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu?", kam sekos divas atbildes iespējas – "par" vai "pret".
Bērziņa iepriekš aģentūrai BNS paskaidroja, ka pēc būtības Satversmes grozījumu projekts, kas tiek nodots izlemšanai tautas nobalsošanā, paredz vairākas izmaiņas, nevis tikai nosaka krievu valodai otras valsts valodas statusu, piemēram, izmaiņas Satversmes 101.pantā, kas runā par darba valodu pašvaldībās.
Jautājuma formulējums varētu novest pat pie referenduma rezultāta apstrīdēšanas, sacīja Bērziņa.
"Ja gribētu paskaidrot referenduma jautājumu sīkāk, tajā būtu jāiekļauj visi Satversmes grozījumu projekta panti vai aspekti, kas panāktu pretējo efektu un padarītu tautas nobalsošanas jautājumu daudz grūtāk uztveramu. Savukārt, ja iekļautu tikai šo vienu pašlaik saziņā lietoto ideju ‒ par krievu valodu kā otru valsts valodu, pastāv iespēja apstrīdēt referenduma rezultātu tiesā ar argumentu, ka vēlētāji tikuši maldināti," teica CVK preses sekretāre.
Jau ziņots, ka CVK nolēmusi, ka tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem notiks 18.februārī. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.