Satversmes tiesas (ST) atzinums par prasību apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir nepieciešams, jo ļautu izvairīties no turpmākiem uzbrukumiem Latvijas valstiskumam un identitātei, sestdien "Vienotības" domes sēdē uzsvēra partijas priekšsēdētāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Savā uzrunā viņa uzsvēra, ka šāds atzinums ļautu izvairīties no nākamajām parakstu vākšanām un referendumiem par valsts pamatu graušanu.
"Mūsu iesniegums Satversmes tiesā nav tikai juridisks akts vai demokrātijas garantēto tiesību izmantošana. Ir pilnīgi skaidrs, ka 20 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas ar referendumu tiek mēģināts atzīt par likumīgām okupācijas sekas. Tas ir tas pats, kas atzīt par leģitīmu pašu okupāciju! Mēs to redzam! Tādēļ šobrīd nav svarīgāka uzdevuma kā pašā saknē novērst iespēju vērsties pret mūsu valsti, pret mūsu tautu," uzsvēra Āboltiņa.
Nacionālās apvienības un "Vienotības" kopā ar vienu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti kopīgi iesniegto prasību ST viņa pamatoja ar vēlmi pēc iespējas skaidrāk parādīt, ka jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nav apspriežams un gaidāmais referendums ir antikonstitucionāls un fundamentāli valsts pastāvēšanas principi nav lemjami referendumā.
Pašlaik ir arī zināms, ka ST šī prasība ir liels izaicinājums, atzina Āboltiņa, norādot, ka Satversmē nav precīzi definēts mehānisms, ar kura palīdzību varētu izvērtēt, vai referendumam nododamie jautājumi atbilst Satversmes kodolam. Taču šis ST lēmums ir ārkārtīgu būtisks un nepieciešams, pauda politiķe.
Tāpat savā uzrunā Āboltiņa uzsvēra, ka iesniegums ST un aicinājums piedalīties referendumā nav savstarpēji izslēdzošas aktivitātes.
"Situācijas nozīmīgums pieprasa mums zīmēt visus iespējamos scenārijus, izvērst savu darbību visos nepieciešamajos virzienos," viņa teica.
Jau vēstīts, ka "Vienotības" domes sēdē sestdien apspriež politisko situāciju un partijas rīcību sakarā ar gaidāmo tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kā arī pārrunā aktualitātes, kas saistītas ar topošo Eiropas Savienības starpvaldību līgumu un eirozonas budžeta disciplīnu.
Ziņots arī, ka iesniegumu ST ar aicinājumu apturēt gaidāmo referendumu parakstījuši 30 deputāti - visi 14 Nacionālās apvienības frakcijas deputāti, 15 "Vienotības" frakcijas deputāti un viena ZZS deputāte.
ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris iepriekš atzīmējis, ka teorētiski pastāv iespēja, ka ST aptur referenduma sarīkošanu.
Ja lieta tiks ierosināta, pēc likuma, tā jāizskata piecu mēnešu laikā.
Plānots, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.