Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 31. jūlijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:35. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis septembrī varētu ierasties Ņujorkā un ANO izklāstīt savu "miera formulu", vēsta informācijas aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
Kā sacījuši aģentūras sarunbiedri, septembrī ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļā Zelenskis personīgi varētu iepazīstināt ar "miera formulu" - desmit punktu plānu Krievijas pilna mēroga iebrukuma izbeigšanai.
Kijiva uzstāj, ka ANO Ģenerālās asamblejas laikā var notikt "miera formulas" samits. Kā norāda "Bloomberg", daži Ukrainas sabiedrotie ir pret ieceri loģistikas apsvērumu dēļ, kā arī tāpēc, ka vispirms būtu jāpanāk "globālo dienvidu" atbalsts. Vēl viens variants, kas ir ticis apspriests, - ANO Drošības padomes sēde, kurā varētu piedalīties arī Krievija. Tomēr galīgā lēmuma vēl nav.
21:40. Krievijas karaspēkam apšaudot Hersonas dzīvojamo namu kvartālus, nogalināti četri cilvēki, pavēstīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
"Krievijas armija apšauda Hersonu. Ienaidnieks veic triecienu dzīvojamiem rajoniem - visvairāk cietuši Korabelas rajons un pilsētas centrālā daļa. Šobrīd ir zināms par četriem bojāgājušajiem un 17 ievainotajiem. Visjaunākajai traumētajai ir tikai 16 gadi," platformā "Telegram" pavēstīja amatpersona.
20:30. Krievijas raķetei trāpot dzīvojamajā ēkā, Krivijrihā gājuši bojā seši cilvēki, arī desmit gadus vecs bērns, pirmdien pavēstīja amatpersonas.
75 cilvēki ievainoti, viņu vidū ir seši bērni. Hospitalizēti 22 cilvēki, divu stāvoklis ir smags, platformā "Telegram" paziņoja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.
Nogalināto vidū ir desmit gadus veca meitene un viņas 45 gadus vecā māte, televīzijas ēterā paziņoja pilsētas kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Vilkuls. Daļa triecienā cietušā nama sabrukusi drupu novākšanas darbu gaitā, pavēstīja Ārkārtas situāciju ministrija.
Viena no raķetēm trāpīja daudzstāvu dzīvojamam namam, izsitot lielu caurumu fasādē, vairākos stāvos sagraujot dzīvokļus un izraisot ugunsgrēku. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kas pats ir dzimis Krivijrihā, sacīja, ka krievi "turpina terorizēt mierīgās pilsētas un iedzīvotājus".
Triecienā cietis krustojums un izglītības iestādes ēka, norādīja prezidents.
19:05. Krievijā pirmā apelācijas tiesa atstājusi spēkā politiķim un sabiedriskajam darbiniekam Vladimiram Kara-Murzam piespriesto sodu - 25 gadus stingrā režīma kolonijā, vēsta vietējie mediji.
Kara-Murza ir notiesāts par valsts nodevību, tā dēvētajām viltus ziņām par armiju un piedalīšanos "nevēlamas organizācijas" darbībā.
"Maskavas pilsētas tiesas 17.aprīļa spriedums paliek nemainīgs," pirmdien nolēma apelācijas tiesa. Opozicionārs savu vainu neatzīst un vajāšanu uzskata par politiski motivētu.
Kara-Murzas kolēģi uzskata, ka krimināllietas pret opozicionāru ir Kremļa atriebība par viņa sabiedrisko darbību.
18:17 Militārais eksperts Vladislavs Seļezņevs novērtēja Ukrainas jūras bezpilota lidaparātu Magura V5 radīšanas nozīmi karam pret Krievijas agresoru. Spēcīga bezpilota kamikadžu armija bloķēs Krievijas kuģus līčos un palielinās spiedienu uz nelikumīgi uzbūvēto Krimas tiltu.
17:42 Krievijas militārpersonas rudens-ziemas periodā turpinās teroristu uzbrukumus Ukrainas energosistēmas objektiem. Tas ir vienīgais efektīvais veids, kā viņi var mēģināt pārliecināt Ukrainu padoties, tā 24. kanālā sacīja militārais eksperts Romāns Svitans.
17:04 Ukrainas bruņotajiem spēkiem aizvadītās nedēļas laikā krievu okupantiem izdevies atkarot teju 15 kvadrātkilometru lielu teritoriju, pirdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
Frontē Ukrainas dienvidos atkaroti 12,6 kvadrātkilometri, platformā "Telegram" paziņoja viceministre.
Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā ukraiņu karavīri pie krievu kontrolētās Bahmutas atguvuši divus kvadrātkilometrus, norādīja amatpersona.
Kopš Ukrainas pretuzbrukuma sākuma pirms astoņām nedēļām atbrīvoti vairāk nekā 240 kvadrātkilometri.
Krievija turpina kontrolēt vairāk nekā 100 000 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, ieskaitot 2014.gadā okupēto un anektēto Krimu.
16:32 Politologs un Ukrainas Bruņoto spēku virsnieks Tarass Berezovecs stāstīja par šķēršļiem, kas pretuzbrukuma laikā piemeklē viņa brāļus.
"Mēs zinām, ka Ukrainas bruņotie spēki šobrīd gūst zināmus stratēģiskus panākumus un iniciatīva tagad ir Ukrainas aizsardzības spēku pusē. Es nevaru visu izstāstīt, bet īsi sakot, tagad Ukrainas bruņotie spēki ir pārgājuši uz ienaidnieka pirmās aizsardzības līnijas demontāžu. Šī demontāža ir aizkavējusies acīmredzama iemesla dēļ "Ienaidnieks ir izveidojis buferpelēko zonu. Pirmā aizsardzības līnija ar dziļumu no 3 līdz 6 kilometriem ir milzīgs attālums, kas pilnībā piepildīts ar lamatām un mīnām ,” sacīja Berezovecs.
Viņš norādīja, ka iebrucēju aizsardzības uzlaušana var aizņemt ļoti ilgu laiku.
16:00. Krievijas diktators Vladimirs Putins ir palielinājis naudas sodus par neierašanos militārajā dienestā bez pamatota iemesla un par informācijas nesniegšanu militārpersonu reģistrācijas un iesaukšanas birojam, vēsta pravda.com.ua.
15:14. Krievijas grupējuma "Vagner" algotņu atrašanās Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas ir liels apdraudējums, pirmdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Pēc pašām pirmajām ziņām, ka "Vagner" varētu pārvietot uz Baltkrieviju, es uzreiz teicu, ka mēs nevaram izslēgt tādu apdraudējumu pat tad, ja galvenie scenāriji ir citādāki un "Vagner" grupas varētu doties uz Āfriku vai citām vietām," viņš teica žurnālistiem, kad Baltkrievijas pierobežā apmeklēja Medininku robežkontroles punktu, kur pirms 32 gadiem tika nogalināti vairāki Lietuvas robežsargi. Nausēda piebilda, ka naidīgiem spēkiem "būtu pārāk vilinoši neizmantot tādu klātbūtni mūsu robežas tuvumā dažādām provokācijām", tādēļ, viņaprāt, "apdraudējums ir nopietns". No otras puses Lietuvas prezidents uzstāja, ka nekas neliecina, ka pašlaik tiek gatavotas tādas provokācijas.
14:14. Krivijrihā raķešu triecienā cietusi daudzzīvokļu māja un izglītības iestāde. Gājuši bojā četri cilvēki, tostarp bērns. Cilvēku meklēšana zem drupām turpinās, vēsta pravda.com.ua.
12.48. Krievijas militārā algotņu grupējuma "Vagner" dibinātājs Jevgēņijs Prigožins paziņojis, ka šobrīd ir pārtraukta jaunu algotņu vervēšana, vēsta pravda.com.ua.
12.16. Ukraina gatavojas sākt sarunas ar ASV par drošības garantijām, kas varētu tikt ieviestas uz laiku, kamēr tā iestājas NATO, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Jermaks svētdien vietnē "Telegram" pavēstīja, ka sarunu mērķis ir panākt no ASV konkrētas ilgtermiņa saistības, lai palīdzētu Ukrainai karā ar Krieviju un novērstu Maskavas agresiju nākotnē.
G7 valstu grupa NATO samitā Viļņā šomēnes apsolīja Ukrainai ilgtermiņa aizsardzību. Jermaks norādīja, ka sarunas ar ASV būs vērstas uz divpusēju drošības saistību panākšanu Ukrainai, kamēr tā gaida iestāšanos NATO. Jermaks piebilda, kas tas būs tikai pirmais solis.
11.29. Krievijas raķetei trāpot dzīvojamajā ēkā, Krivijrihā gājis bojā vismaz viens cilvēks, pirmdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. "Krievi trāpīja pilsētai ar divām raķetēm," sacīja Klimenko, piebilstot, ka otrā raķete sagrāva ēkas vidus daļu starp ceturto un devīto stāvu.
10.28. Kopš kara sākuma Ukrainā fonds "Uzņēmēji mieram" ("Entrepreneurs for peace"), kas apvieno Latvijas uzņēmumus un privātpersonas, lai organizētu atbalstu Ukrainai un tās bruņotajiem spēkiem, uz Ukrainu nosūtījis palīdzību vairāk nekā 6 604 587,34 eiro apmērā.
09.55. No Kongresu nama laukuma, Rīgā, 1.augustā plkst.12 uz Kijivu dosies humānais konvojs ar kuteri, mazo ekskavatoru, apvidus auto, kā arī ar cita veida palīdzība Ukrainas karavīriem, robežsargiem un dzīvnieku patversmei, informē Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācijā "Viche".
09.38. Krievijas Brjanskas apgabalā naktī noticis drona uzbrukums policijas iecirknim, bet neviens cilvēks nav cietis, pirmdien paziņojis apgabala gubernators Aleksandrs Bogomazs. Viņš apgalvoja, ka tas bijis Ukrainas bezpilota lidaparāts.
08.20. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 246 190 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 490 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4211 tankus, 8188 bruņutransportierus, 4816 lielgabalus, 699 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 460 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 311 helikopterus, 4017 bezpilota lidaparātus, 1347 spārnotās raķetes, 7292 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 715 specializētās tehnikas vienības.
08.07. Ukrainā sagatavošanās līmenis apkures sezonai šobrīd sasniedz 60%, sestdien paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Premjerministrs sacīja, ka valdības izveidotais štābs, kura uzdevums ir sagatavoties ziemai un apkures sezonai, darbojas kopš maija.
Šmihaļs norādīja, ka jau ir izremontēti četri atomelektrostaciju bloki, deviņi termoelektrostaciju bloki un seši hidroelektrostaciju bloki. Viņš piebilda, ka Enerģētikas ministrijai pirms apkures sezonas sākuma dots skaidrs uzdevums - atgriezt energosistēmā 1,7 gigavatu jaudu.
07.14. Medijs pravda.com.ua ziņoja, ka naktī uz 31. jūliju Harkivā nogranduši vairāki sprādzieni.
00.10. Ukraina sāk sarunas ar ASV par drošības garantijām, ziņo pravda.com.ua.