Lai veicinātu jaunatnes apmaiņu un Japānas un Eiropas savstarpējo sapratni, Japānas valdība piedāvā iespēju piedalīties Japānas–Eiropas vidusskolas skolnieku apmaiņas programmā 2010. gadam. Programmas ietvaros dalībnieki mācīsies Japānas vidusskolā, dzīvos viesģimenēs, kā arī piedalīsies citās aktivitātēs.
Kopējais pedagogu atalgojumam paredzētais finansējums salīdzinājumā ar 2009. gadu ir ievērojami mazāks, tomēr uz algu un darba vietu samazināšanas rēķina finansējums, kas vienam skolēnam seko uz novadu, no 1. janvāra palielinājies par aptuveni 30%. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina novadu vadītājus noteikt skolotājiem augstāku pamatalgu, jo Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētie 250 lati ir zemākā likme.
Turpmāk centralizēto eksāmenu kārtošana varētu kļūt vieglāka skolēniem ar speciālām vajadzībām, jo šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts šādiem skolēniem paredz dažādu atbalsta pasākumu piemērošanu.
Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji negatīvi vērtē krievu lamuvārdu iekļaušanu latviešu valodas mācību grāmatā 10.klasēm, uzsverot, ka valodas vulgārismus var mācīt arī citiem paņēmieniem.
Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) un Stokholmas ekonomikas augstskolas rektora Larsa Bergmana tikšanās laikā šodien panākta vienošanās par Rīgas Ekonomikas augstskola (REA) turpmākās darbības principiem, tai skaitā par zīmola "Stockholm School of Economics" (SSE) saglabāšanu REA angliskajā nosaukumā.
Augstākās izglītības iestādēs primāri jānodrošina atbalsts tām mācību programmām, kas ir būtiskas tautsaimniecībai un veicina valsts konkurētspēju. To otrdien, 19.janvārī, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu ziņojumu par situāciju augstākās izglītības sistēmā, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Lai uzlabotu ne tikai skolēnu svešvalodu zināšanas, bet arī iespējas apgūto svešvalodu veiksmīgāk izmantot profesionālajā izaugsmē, izglītības speciālisti rosina citzemju valodas izmantot ne tikai svešvalodu, bet arī pārējo mācību priekšmetu stundās.
Šodien valdība atbalstīja darba grupas izstrādāto ziņojumu par nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, kas paredz samazināt augstskolu skaitu, veidot zinātnes universitātes un stingrāk kontrolēt finansējuma piešķiršanu.
2010.gadā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās nodrošināts teju 2009.gada līmenī un ir 25 738 vietas jeb tikai par 714 vietām (3%) mazāks nekā pērn, tajā skaitā - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajās augstskolās - 19 190 vietas jeb par 533 vietām (2,7%) mazāks nekā 2009.gadā - to nosaka izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes parakstītais rīkojums "Par studiju vietu skaitu augstskolās 2010.gadā".
Izglītības un zinātnes nozarēs strādājošajiem jābūt solidārākiem pret savu kolēģu prasībām, jo tikai tā iespējams panākt savu prasību apmierināšanu, uzskata bijusī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča.
No nākamā gada Grobiņas novadā esošā Pieaugušo izglītības centra darbība, iespējams, tiks apturēta, redakcijai asarām acīs sacīja kāda tā darbiniece. Pašvaldības vadītājs Aivars Priedols šādas runas sauc par nepamatotām, vēsta "liepajniekiem.lv".
Šodien Doma baznīcā plkst.22 ikviens tiek aicināts piedalīties aizlūgumā par izglītību Latvijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku "Gaismas pils" un valsts vienoto bibliotēku informācijas sistēmu "Gaismas tīkls".
Laikā no 2010. līdz 2015. gadam profesionālās izglītības iestāžu skaitu plānots samazināt uz pusi, no pašreizējām 59 skolām atstājot tikai 33 izglītības iestādes. Tā paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plāns, kas otrdien apstiprināts Ministru kabinetā.
62% Latvijas iedzīvotāju par būtiskāko komponenti labas skolas raksturojumā uzskata labu un ieinteresētu skolotāju attieksmi pret mācību darbu, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja, kas šodien tika prezentēta izglītības inovāciju forumā "Skola Latvijā".
2009. gada nogalē Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA) parakstīs 170 vienošanās ar projektu īstenotājiem par finansējuma saņemšanu vairākās Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātēs, tādējādi dodot iespēju sākt īstenot nozīmīgus projektus vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs.
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās vidusskolēnu debašu konkurss, kurā galvenā tēma bija izglītības iestāžu loma skolēnu radošās domāšanas un uzņēmības veicināšanā. Pārsvars izrādījās to skolēnu pusē, kuri uzskata, ka pašreizējā situācijā izglītības iestādes neveicina radošumu un reizēm rīkojas pat gluži pretēji.
2010.gada valsts budžetā paredzētais palielinājums naudas summai, ko valsts maksā par viena skolēna izglītošanu, nozīmē, ka no jaunā gada par 37% palielināsies arī naudas apjoms, kas tiek piešķirts katras skolas administrācijas algām, šodien Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Finanšu departamenta direktore Inga Štāle.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns uzskata, ka pašreizējā finansējuma apstākļos augstākajā izglītībā Latvijā būtu grūti izveidot vienu zinātnes universitāti, jo līdzekļu šādas augstākās izglītības iestādes izveidei nepietiek nevienai augstskolai.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) tuvākās divas dienas Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomes sanāksmē, kurā diskutēs par vairākiem izglītības kvalitātes uzlabošanas aspektiem.
Otrdien, 24. novembrī ASV Prezidenta tehnoloģiju un inovācijas nacionālās medaļas saņēmēja, Bufalo Universitātes ķīmijas un bioloģijas inženierzinātņu profesore Dr. Estere Sana Takeuči videokonferences tiešraidē uzrunās Rīgas Stradiņa Universitātes kardioloģijas studentus.