Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji negatīvi vērtē krievu lamuvārdu iekļaušanu latviešu valodas mācību grāmatā 10.klasēm, uzsverot, ka valodas vulgārismus var mācīt arī citiem paņēmieniem.
Kā raksta laikraksti "Čas" un "Vesti Segodnja", Latvijas skolās sākts ieviest jaunu latviešu valodas mācību grāmatu, kur līdzās standarta leksikas vārdu krājumam skolēniem tiek piedāvāts apgūt arī slengu un lamuvārdus, kā iespējamos aizvietojamos variantus izteicieniem "vienalga", "lieliski", "slikti" piedāvājot necenzētos ikdienā plaši lietotos vārdus, tikai "ar latviešu akcentu" - "po..uj", "zaje..is", "pi..ets".
"Protams, ir jāmācās, ka pastāv dažādi leksikas slāņi, arī vulgārismi, bet jautājums ir, vai nepieciešams tos minēt noteiktā mācību grāmatā," aģentūrai LETA uzsvēra VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža, piebilstot, ka, iespējams, šim mērķim lietderīgāk būtu izmantot citus avotus vai piemērus, kas būtu mazāk "skarbi".
Jautāta par to, kā VISC pieļāvis šādu mācību grāmatu nonākšanu izglītības iestādēs, Ilgaža skaidro, ka šobrīd grāmatu izdevējiem jaunu mācību grāmatu izdošana ar valsts iestādēm nav jāsaskaņo un vienīgais, kas izdevuma autoriem ir jāievēro, ir grāmatas atbilstība mācību priekšmeta standartam. VISC gan ir sagatavojis mācību priekšmetu programmu paraugus, taču to izmantošana grāmatu izdevējiem neesot obligāta.
Līdz ar to saskaņota nav tikusi arī šī, izdevniecībā "RAKA" izdotā "Latviešu valoda vidusskolai I daļa", kas izdota, balstoties uz jauno mācību priekšmeta standartu, kas skolās ieviests no 2009./2010.mācību gada. Arī tas, kādas mācību grāmatas izmantot savās stundās, ir pašu skolotāju ziņā.
Tādēļ, saskaņā ar VISC pārstāves teikto, iestāde nav zinājusi par to, ka grāmatā iekļauti lamuvārdi un, lai arī izglītības satura speciālisti mēdzot pāršķirstīt mācību līdzekļus savā pārziņā esošajos mācību priekšmetos, šī grāmata ir gana jauna un līdz tās caurskatīšanai speciālisti vēl neesot tikuši.
Tomēr arī aizliegt šādas grāmatas lietošanu mācību stundās VISC neesot tiesību, jo centrs nav deleģēts par cenzūras iestādi, tāpat kā nevar norādīt, kuras mācību grāmatas vajadzētu un kuras nevajadzētu izvēlēties, skaidro Ilgaža. Mācību līdzekļu izvēle esot skolas administrācijas un pedagogu atbildība, turklāt centrs pat gribot nevar izkontrolēt mācību līdzekļu apjomu, jo arvien biežāk mācībām tiek izmantoti interneta resursi. Vienīgais, ņemot vērā, ka grāmata nav saskaņota VISC, skolas to nedrīkst iegādāties par valsts piešķirtajām dotācijām mācību līdzekļu iegādei.
Tiesa, ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā līdzekļi mācību literatūras iegādei ir krietni samazināti un uz vienu izglītības iestādes audzēkni šim nolūkam atvēlēti aptuveni 0,69 lati.
Tomēr VISC pauž pārliecību, ka skolotāji gana labi saprot šo jautājumu un zinās, kā rīkoties.