Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim nav izprotams mākslas augstskolu mērķis viņa demisija pieprasīšanai un vairāk tas izskatoties pēc emocionāla pārpratuma, informē ministra padomnieks Reinis Tukišs.
Kopā ar citu Latvijas augstskolu studentu pašpārvaldēm arī Daugavpils Universitātes (DU) Studentu padome ir atsaukusies Latvijas Studentu apvienības (LSA) aicinājumam visu Latvijas augstskolu studentiem apvienoties neuzticības izteikšanā izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (RP), aģentūru LETA informēja DU Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Ņemot vērā aizvadītajos mēnešos publicētos augstākās izglītības vērtējumus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti Senāta sēdē šodien paziņojuši par izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisijas pieprasījumu, aģentūru LETA informēja LLU Sabiedrisko attiecību un karjeras centra pārstāvis Aigars Ieviņš.
Pirmais darbs, kas būtu jāveic izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ir jāatrod ministrijā tie cilvēki, kuri pieļāvuši kļūdas ministrijas sagatavotajā alternatīvajā augstskolu studiju programmu izvērtējumā, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka datiem studiju programmu izvērtējumā jābūt publiskiem, tādēļ pieņēmis lēmumu publiskot visus sākotnējos datus par vērtētajām studiju programmām, aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministra padomnieks Reinis Tukišs.
Latvijas pedagogus satraukusi kārtējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieplānotā reforma: tā paredz lielai daļai mācību priekšmetu noteikt samazinātu stundu skaitu.
Pedagogi un vecāki skeptiski vērtē atkal aktualizēto ieceri vidējo izglītību Latvijā iegūt līdz 18 gadu vecumam, norādot, ka tādā gadījumā jāpārskata mācību programma. Daudzi neatbalsta arī skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā, jo pašlaik apgūstamā mācību viela ir pārāk sarežģīta šāda vecuma bērniem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi melnrakstu izmaiņām Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu, paredzot trīs variantus, šodien žurnālistiem atklāja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Latvijā skolu reitingi ir būtiski izglītības jomas attīstībā, taču reitingi nevar būt vienīgais faktors, ar ko vērtē skolas kvalitāti, šodien pirms "Draudzīgā aicinājuma skolu reitinga 2012" rezultātu paziņošanas atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no prasītajiem papildu 1,2 miljoniem jaunatnes sportam un treneru algām nākamgad gan sola tikai 500 000, bet pārējo – «palēnām un pakāpeniski». Pret to kategoriski iebilst nozares pārstāvji.
Oktobra pēdējā nedēļā, no 29.oktobra līdz 2.novembrim, vispārējās izglītības iestādēs skolēniem būs rudens brīvdienas, liecina valdības noteikumi par 2012./2013.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 16.oktobrī, tiksies ar izglītības ministru Robertu Ķīli un nozaru profesionāļiem, lai diskutētu par iespējām skolās ieviest jaunus mācību priekšmetus.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamajā gadā plāno algot parādu piedzinējus, lai no 2972 parādniekiem atgūtu savulaik studiju maksas segšanai izsniegtos kredītus, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Mācību ražošanas kombināti pagājušā gadsimta 80. gados darbojās gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās, dodot iespēju vidusskolēniem līdztekus vispārizglītojošajai programmai apgūt dažādu profesiju pamatus. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Vadima Jerošenko nesen pausto ierosinājumu atjaunot šo sistēmu pašvaldības un izglītības iestādes vērtē visai piesardzīgi, norādot, ka tā varētu kļūt par profesionāli tehnisko skolu dublieri un prasītu arī krietnus finansiālos ieguldījumus.
Otrdien, 2.oktobrī mikrobloga Twitter profilā @Studenti_par publicēts ieraksts (http://tinyurl.com/9ue62go), ar aicinājumu visiem studentiem- bijušajiem, esošajiem, topošajiem un citiem, kuriem rūp augstākās izglītības kvalitāte Latvijā - aktīvi iesaistīties izglītības kvalitātes celšanas procesos.
"Vienotības" un nacionālās apvienības Saeimas deputātu frakcijas tikušās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, kurš bijis pārsteigts par deputātu draudzīgo attieksmi: partijas atbalstīja viņa sagatavotās reformas, vēsta Latvijas Radio.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ņemot vērā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātus secinājusi, ka valsts nekvalitatīvām pedagoģijas studiju programmām tērē 1,5 miljonus latu, kas ir nepieņemami.