Visas koalīcijas partijas un arī neatkarīgie deputāti esot apliecinājuši, ka augstākās izglītības sistēma ir reformējama un šis ir sarežģīts un smags process, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka privātajam sektoram būtu jāiegulda līdzekļi un jāatbalsta izglītības iestādes Latvijā. Katrs ceturtais jeb 25% respondentu atzīst, ka finansiālais atbalsts būtu jānovirza mācību maksas segšanai studentiem ar labākajām sekmēm. Savukārt 80% Latvijas iedzīvotāju valsts labklājību saista ar sabiedrības izglītības līmeni
Mācību līdzekļi un bezmaksas izglītība joprojām ir pedagogu viskarstāk apspriesto jautājumu lokā, jo nav saprotams, kas slēpjas aiz šiem vārdiem. Tas dodot vielu bezgalīgām interpretācijām, skolas jūtoties kā ķīlnieki un direktori nesaprot – ko darīt, jo pašvaldības nespēs iegādāties visus skolēniem nepieciešamos mācību līdzekļus.
Šajā mācību gadā Rīgas skolēni varēs sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, izmantojot e–kartes. Ar laiku tām būs arī citas funkcijas, taču tuvākajā laikā tās darbosies gan kā sabiedriskā transporta e–talons, gan audzēkņa apliecība.
Ik gadu pieaug agresīvu skolēnu skaits, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumus, kas aizliegtu šādiem bērniem atrasties mācību iestādē. Lai gan sabiedrības vairākums, kā liecina aptaujas, atbalsta šādu soli, izglītības sistēmā strādājošie gan apšauba šāda risinājuma efektivitāti, uzskatot, ka pašlaik tas viss rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
No šā gada 1. septembra skolotājiem atalgojums (zemākā mēneša darba algas likme) tiks palielināts par 10% jeb 25 latiem, bet pedagogi, kuri ieguvuši 4. vai 5. kvalitātes pakāpi, saņems arī piemaksas.
Valdība vienojusies veidot informācijas sistēmu, kurā tiks iekļauti dati par bērniem, kuri jebkādā savas dzīves posmā nonākuši iestāžu redzeslokā saistībā ar dažādu veidu riska faktoriem, piemēram, antisociālu vai kriminālu aktivitāšu, vardarbības dēļ vai tāpēc, ka dzīvo bērnam nepieņemamos apstākļos.
Lai gan vēl nav skaidrs, kā tiks izmantots starptautisko ekspertu veiktais augstskolu programmu izvērtējums, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau apņēmusies pārvērtēt šos slēdzienus, jo uzskata, ka ne tikai 55 programmas būtu uzskatāmas par nekvalitatīvām.
Akcijā Skolas soma šogad saņemti 1600 pirmklasnieku pieteikumi no trūcīgām ģimenēm visā Latvijā, kurām ir grūtības sagādāt bērniem visu skolai nepieciešamo, Neatkarīgajai pastāstīja labdarības portāla ziedot.lv komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.
Vidzemes reģiona Iekļaujošas izglītības atbalsta centra pirmais darbības gads bijis veiksmīgs. Sagaidāms, ka bērnu un vecāku pieprasījums pēc centra sniegtajiem pakalpojumiem palielināsies, informā centra vadītāja Iveta Kļaviņa.
Apgūstot amatu Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītās profesionālās izglītības programmās, jaunieši saņems stipendiju līdz 80 latiem, skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Lietaviete.
Līdz 2014. gada jūnijam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola radīt jaunu pamatizglītības standartu, proti, izstrādāt obligāti apgūstamo saturu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē. Pārējie mācību priekšmeti tiks mācīti integrēti.
Izglītības ministra Roberta Ķīļa un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas vakar parakstītais sadarbības memorands paredz, ka jau no šā gada 1. septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta par 10% jeb aptuveni par 25 latiem.
Pēdējos gados strauji palielinās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri nolemj izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināt, norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā.
Tā varētu būt kādreiz populārā mīklu minēšanas spēle Uzmini nu, kas tas ir? Igaunijā 21 lats, Lietuvā – 14 latu, bet Latvijā nepilni divi lati gadā. Pareizi – tie ir izdevumi uz vienu skolēnu gadā mācību grāmatām. Vēl pagājušajā gadā Latvijā tie bija tikai 70 santīmu.
Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri pauda neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas vecākiem ir liels finansiālais slogs, tādējādi izsakot aicinājumu attiekties no tām.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju «dzīvo tikai šodienai», un vairumam ir diezgan šaura izpratne par finansēm un savas labklājības vairošanu, secināts finanšu IQ novērtējumā, ko veica Nordea banka sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Kopš 2008. gada Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītais projekts, kura ietvaros ārstniecības nozares darbiniekiem – ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm u.c. speciālistiem – ir bijusi iespēja apgūt tālākizglītību bez maksas.
Satversmē garantētā pamata un vidējās izglītības ieguve bez maksas netiek nodrošināta pilnā apmērā, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.