Pirmais darbs, kas būtu jāveic izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ir jāatrod ministrijā tie cilvēki, kuri pieļāvuši kļūdas ministrijas sagatavotajā alternatīvajā augstskolu studiju programmu izvērtējumā, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.
"Neapšaubāmi, tas ir skandalozs gadījums un augstākajā izglītībā ārkārtējs gadījums. Tur [IZM alternatīvajā vērtējumā] ir pieļautas rupjas kļūdas, kuru rezultātā ir pieņemti kļūdaini, nepareizi lēmumi, kuri ir izplatīti ar ministra ziņu. Šajā gadījumā, manā vērtējumā, ministram nekavējoties būtu jāveic dienesta izmeklēšana un jānoskaidro, kurš ir tas, kurš ir sagatavojis šos kļūdainos lēmumus, un momentā jāatlaiž no darba," sacīja Vētra.
Vētra uzskata, ka cilvēkiem, kuri pieļāvuši šīs kļūdas, ministrijā nav vietas. Pēc Vētras domām, dienesta izmeklēšana ļautu noteikt, kurš ir šādu "nekvalitatīvu, nepareizu un augstskolu izglītības programmas diskreditējošu informāciju sagatavojis".
Runājot par mākslas augstskolām, kuras paziņojušas, ka rīt lems par neuzticības izteikšanu ministram, Vētra norādīja, ka attiecīgās augstskolas, visticamāk, ir izvērtējušas un secinājušas, ka viņu interesēs būtu tas, ka izglītības un zinātnes ministrs nav Ķīlis.
Vētra atklāja, ka viņa rīcībā ir informācija, ka arī citas augstskolas plāno izplatīt līdzīgus aicinājumus, taču konkrētus vārdus nenosauca. Viņš norādīja, ka Augstākās izglītības padome negrasās prasīt Ķīļa demisiju.
Jau vēstīts, ka 7.novembrī IZM publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar AIP veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.
IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.
AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā - 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.
AIP pēc detalizētas iepazīšanās ar IZM publiskoto augstskolu studiju programmu alternatīvo izvērtējumu jeb informatīvo materiālu "Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvā datu analīze)" saskata tajā būtiskas vērtēšanas metodikas problēmas un secina, ka to nav iespējams izmantot budžeta vietu sadalījuma veidošanā.
Vētra skaidro, ka budžeta vietu sadalē jāpamatojas uz ESF projektā iesaistīto ekspertu studiju programmu vērtējumu, kā tas noteikts Ministru kabineta protokollēmumā. Tajā ministrijai uzdots papildināt informatīvo ziņojumu, paredzot, ka turpmākajam finansējuma sadalījumam par pamatu tiek ņemts Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ekspertu iesniegtais studiju programmu vērtējums un tiek iekļauta precīza norāde par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanā izmantoto metodiku. Tāpat precizētais informatīvais ziņojums ir jāiesniedz Valsts kancelejā.
Tāpat tiek norādīts, ka kvalitātes esamība vai neesamība ir tikai viens aspekts valsts budžeta vietu sadalē, kas tiek veidots atbilstoši valsts un sabiedrības attīstības vajadzībām.
Vētra norāda, ka alternatīvajā izvērtējumā nav argumentēta 17 no 62 kritēriju atlase un šo kritēriju noteikšana par "galvenajiem", tāpat nav arī argumentēts, kādēļ šiem 17 "galvenajiem" kritērijiem tiek piešķirts ievērojami augstāks vērtēšanas īpatsvars studiju programmas vērtējumā, veidojot 50% no kopējā vērtējuma.
AIP arī secinājusi, ka šie 17 "galvenie" kritēriji dažādās studiju programmu grupās, piemēram, koledžas līmeņa un doktorantūras līmeņa, ir atšķirīgi, bet studiju virziena ietvaros visi izskaitļotie rezultāti matemātiski tiek salikti kopā. Līdzīgi ir ar dažādiem studiju virzieniem, piemēram, sociālajās un dabaszinātnēs, kur ir atšķirīgi galvenie vērtēšanas kritēriji.
Vētra vērš uzmanību arī uz to, ka aprēķinos nav nodalīti kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji, kā arī normālsadalījums (Gausa līkne) nav iespējams studiju programmu kopai, jo tā nav haotiski veidojusies sistēma, bet ilgā laika posmā akreditācijas rezultātā ir atlasītas labākās un izslēgtas sliktās studiju programmas.
Vēstulē akcentēts, ka "alternatīvā" studiju programmu izvērtējuma tieša izmantošana studiju virzienu akreditācijas procesā nav iespējama, jo tas nav ekspertu vērtējums, kas veikts saskaņā ar Eiropas augstākās izglītības novērtēšanas standartiem un vadlīnijām.
Tāpat tiek minēts, ka ministrijas "alternatīvā" studiju programmu izvērtējuma darbības sekas šobrīd nav iespējams vispusīgi izvērtēt. "Tomēr var uzsvērt, iespējams, nepamatotu konkrētu studiju programmu un attiecīgi augstākās izglītības institūciju reputācijas graušanu vai, gluži pretēji, neadekvātu celšanu," norādīts vēstulē.