Latvijas Universitāte (LU) un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šodien parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz apvienot spēkus augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā atbilstoši meža nozares vajadzībām, informē LU Preses centrsā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien vizītes laikā Neretā atzinīgi novērtēja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa izteiktās idejas par reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā, kā arī uzsvēra, ka mazo lauku skolu liktenis ir vitāli nozīmīgs Latvijai, tādēļ tās pēc iespējas būtu jāsaglabā arī nākotnē, informē Valsts prezidenta kancelejā.
Koalīcija uz nedēļu atlikusi pretrunīgi vērtētā augstskolu akreditācijas noteikumu projekta tālāko virzību, šodien pēc dalības koalīcijas padomes sēdē žurnālistiem sacīja izglītības uz zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis skeptiski vērtē Latvijas Studentu apvienības prezidenta (LSA) Edvarda Ratnieka lomu un motīvus studentu interešu pārstāvniecībā, tādēļ ministra birojs vēlamības formā Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta producentei lūdzis piedāvāt citu personu vai neērtu sarunu biedru, kas pārstāvētu studentu intereses, aģentūrai LETA skaidroja ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.
«Ģimenē mācām bērniem elementāras lietas, kas saistītas ar naudu, bet neuzskatu, ka man būtu arī jāprot izskaidrot, kas ir procenti bankā vai kā paņemt kredītu. Tādas padziļinātākas lietas vajadzētu iemācīt skolā, tāpēc es atbalstu finanšu mācības ieviešanu,» Neatkarīgajai atzīst piektās klases skolnieces Katrīnas mamma Olga.
Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) Studentu asociācija ar vienbalsīgu valdes lēmumu ir izstājusies no Latvijas Studentu apvienības (LSA) un vairs nav apvienības biedrs, aģentūru LETA informēja REA Studentu asociācijas prezidents Kristaps Bošs.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli,lai kopīgi diskutētu par paveikto un iecerēto izglītības sistēmā un zinātnes jomā.
Visas koalīcijas partijas un arī neatkarīgie deputāti esot apliecinājuši, ka augstākās izglītības sistēma ir reformējama un šis ir sarežģīts un smags process, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka privātajam sektoram būtu jāiegulda līdzekļi un jāatbalsta izglītības iestādes Latvijā. Katrs ceturtais jeb 25% respondentu atzīst, ka finansiālais atbalsts būtu jānovirza mācību maksas segšanai studentiem ar labākajām sekmēm. Savukārt 80% Latvijas iedzīvotāju valsts labklājību saista ar sabiedrības izglītības līmeni
Mācību līdzekļi un bezmaksas izglītība joprojām ir pedagogu viskarstāk apspriesto jautājumu lokā, jo nav saprotams, kas slēpjas aiz šiem vārdiem. Tas dodot vielu bezgalīgām interpretācijām, skolas jūtoties kā ķīlnieki un direktori nesaprot – ko darīt, jo pašvaldības nespēs iegādāties visus skolēniem nepieciešamos mācību līdzekļus.
Šajā mācību gadā Rīgas skolēni varēs sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, izmantojot e–kartes. Ar laiku tām būs arī citas funkcijas, taču tuvākajā laikā tās darbosies gan kā sabiedriskā transporta e–talons, gan audzēkņa apliecība.
Ik gadu pieaug agresīvu skolēnu skaits, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumus, kas aizliegtu šādiem bērniem atrasties mācību iestādē. Lai gan sabiedrības vairākums, kā liecina aptaujas, atbalsta šādu soli, izglītības sistēmā strādājošie gan apšauba šāda risinājuma efektivitāti, uzskatot, ka pašlaik tas viss rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
No šā gada 1. septembra skolotājiem atalgojums (zemākā mēneša darba algas likme) tiks palielināts par 10% jeb 25 latiem, bet pedagogi, kuri ieguvuši 4. vai 5. kvalitātes pakāpi, saņems arī piemaksas.
Valdība vienojusies veidot informācijas sistēmu, kurā tiks iekļauti dati par bērniem, kuri jebkādā savas dzīves posmā nonākuši iestāžu redzeslokā saistībā ar dažādu veidu riska faktoriem, piemēram, antisociālu vai kriminālu aktivitāšu, vardarbības dēļ vai tāpēc, ka dzīvo bērnam nepieņemamos apstākļos.
Lai gan vēl nav skaidrs, kā tiks izmantots starptautisko ekspertu veiktais augstskolu programmu izvērtējums, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau apņēmusies pārvērtēt šos slēdzienus, jo uzskata, ka ne tikai 55 programmas būtu uzskatāmas par nekvalitatīvām.
Akcijā Skolas soma šogad saņemti 1600 pirmklasnieku pieteikumi no trūcīgām ģimenēm visā Latvijā, kurām ir grūtības sagādāt bērniem visu skolai nepieciešamo, Neatkarīgajai pastāstīja labdarības portāla ziedot.lv komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.
Vidzemes reģiona Iekļaujošas izglītības atbalsta centra pirmais darbības gads bijis veiksmīgs. Sagaidāms, ka bērnu un vecāku pieprasījums pēc centra sniegtajiem pakalpojumiem palielināsies, informā centra vadītāja Iveta Kļaviņa.
Apgūstot amatu Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītās profesionālās izglītības programmās, jaunieši saņems stipendiju līdz 80 latiem, skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Lietaviete.
Līdz 2014. gada jūnijam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola radīt jaunu pamatizglītības standartu, proti, izstrādāt obligāti apgūstamo saturu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē. Pārējie mācību priekšmeti tiks mācīti integrēti.