Lai gan vēl nav skaidrs, kā tiks izmantots starptautisko ekspertu veiktais augstskolu programmu izvērtējums, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau apņēmusies pārvērtēt šos slēdzienus, jo uzskata, ka ne tikai 55 programmas būtu uzskatāmas par nekvalitatīvām.
Nav saprotams, kā augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas projektā iegūtie rezultāti varētu tikt izmantoti programmu akreditācijā – secinājusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tāpat nav zināms, kas būs tā institūcija, kas sagatavos lēmuma projektu (to nevar darīt akreditācijas komisija) un būs studiju virzienu kvalitātes novērtētāja. Lai gan komisijā vairāki klātesošie ieteica šo darbu uzticēt Augstākās izglītības padomei (AIP), taču IZM valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Kuļšs visai atturīgi to uzklausīja, norādot, ka ministrija izvēlēsies viskompetentāko institūciju. Viņš arī uzsvēra, ka IZM apšauba projektā gūtos rezultātus, kas esot pārāk maigi – vāju un likvidējamu programmu noteikti esot vairāk, tāpat neesot skaidrs, kurā brīdī gandrīz kvalitatīva programma pārvēršas par nekvalitatīvu, un otrādi. Patlaban IZM jau izvērtējot divus studiju virzienus un arī gatavojot informatīvu ziņojumu Ministru kabinetam. Ja tas tiks akceptēts, ministrija līdz nākamā gada pavasarim izanalizēs trīs pirmos virzienus. Tas notikšot par IZM iekšējiem resursiem – solīja D. Kuļšs. IZM un AIP nav arī vienisprātis par to, vai pilnībā pāriet tikai uz virzienu vērtēšanu (šādu pieeju AIP pārstāve Baiba Rivža nodēvēja par revolucionāru un noteikti atbalstāmu), vai saglabāt arī programmu vērtēšanu. D. Kuļšs norādīja, ka IZM neatsakās no programmām. Jāpiebilst, ka 2011. gadā stājās spēkā Augstskolu likums, kas noteica pāreju uz studiju virzienu akreditāciju.
Komisijas pārstāvji gan iebilda, ka diez vai IZM apņemšanās pārskatīt rezultātus un veidot savu ekspertīzi būtu vajadzīga. Tas bija jādara – ja ne pirms projekta, tad vismaz projekta laikā, nevis tad, kad tas pabeigts. Izvērtējuma nosacījumiem vajadzēja būt skaidriem jau laikus visām pusēm, arī – studentiem.
D. Kuļšs, iemetot akmeni AIP dārziņā, aizrādīja, ka šis pētījums noticis lielā steigā – dienā izvērtētas 7,5 programmas, kas liek apšaubīt darba kvalitāti. Līdz ar to, lai gan jauno programmu akreditācijas kārtību vajadzēja ieviest jau šā gada 1. septembrī, tā pašlaik vēl ir sākuma stadijā. Viņš solīja, ka projektā gūtie rezultāti noteikti tiks ņemti vērā studiju virzienu akreditācijā. Šobrīd augstskolas tomēr «mēģinot izbīdīt ekspertu izbrāķētās programmas», kas neliecina par nopietnu attieksmi pret ekspertu vērtējumu.
Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers neatbalstīja komisijā izskanējušo ieteikumu augstskolu programmas izvērtēt ik pa pāris gadiem – tas neesot iespējams ne fiziski, ne finansiāli. Pietiks, ja to darīs reizi piecos gados. «Kvalitāte nepalielināsies, ja slēgs kādu studiju programmu vai atlaidīs kādu rektoru. Augstskolām ir jābūt savām iekšējām kvalitātes sistēmām, kuras varētu sasaistīt ar ārējo kvalitātes novērtējumu,» pauda A. Rauhvargers.
***
UZZIŅAI
Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas projektā:
• Piedalījās 237 eksperti (no viņiem – 116 ārzemnieku, lielākoties no Lietuvas un Igaunijas)
• Projektā izlietoti vairāk nekā miljons latu
• Eksperts dienā saņēma 211 eiro
• Izvērtēti 28 virzieni un 846 programmas
• Vienā dienā tika izvērtētas 7,5 programmas
• 3. grupā kā apšaubāmas ilgtspējas atzītas 55 programmas
• No tām – 33 valsts augstskolu piedāvātās Avots: AIP