Ir atzīta nepieciešamība pēc reformām augstākās izglītības sistēmā. Vairāk kā puse (64%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka, lai uzlabotu izglītības sistēmas kvalitāti un ietaupītu valsts budžeta līdzekļus, būtu jāapvieno līdzīgas programmas augstskolās, izveidojot vienu izglītības sistēmu. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS pētījums.
Liepājas Dome 15. martā apstiprināja nolikumu „Par izglītojamo skaitu Liepājas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs”, kas paredz sakarā ar demogrāfisko situāciju valstī samazināt minimālo izglītojamo skaitu pamatizglītības programmās uz 20 izglītojamajiem, vidusskolās - uz 25 izglītojamiem. Nolikumā vairs nav prasība atvērt vismaz divas paralēlās klases vidusskolās.
Cilvēkiem ir liela interese par padomju laika izglītības pielīdzināšanu mūsdienu izglītības grādiem, šodien Latvijas Radio teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis.
Turpmāk izglītības programmu paraugus apstiprinās Ministru kabinets. To paredz ceturtdien, 15.martā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Izglītības programmu paraugi būs kā pielikums valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un valsts izglītības standartiem.
Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietojums izglītības un zinātnes jomās nesniedz vēlamo atdevi ekonomikas stimulēšanai – secināja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija otrdien, 13.martā diskutējot par ES fondu līdzekļu apguvi un izlietojumu šīm jomām.
Arvien vairāk pieaug to interesentu skaits, kas nolemj izglītoties ārpus Latvijas. Lai sniegtu pēc iespējas pilnīgāku ieskatu ārvalstu mācību iestāžu piedāvājumā, ik gadu Rīgā tiek rīkota specializēta ārvalstu izglītības izstāde Starptautiskās izglītības dienas, šogad tā norisināsies 17. martā.
Rīt, 13.martā, valdība izskatīs IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par darbības programmas "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai'' ieviešanu, kurā IZM sniedz analīzi par esošo situāciju ERAF aktivitātes ietvaros īstenotajos projektos un piedāvā risinājumus tālākai aktivitātes īstenošanai.
Jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā noskaidrots, ka visoptimistiskāk noskaņoti par kopējās situācijas attīstību valstī ir iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni, turklāt latvieši ir ievērojami pozitīvāk noskaņoti nekā citu tautību pārstāvji.
Valsts kontroles veiktā revīzija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenoto valsts zinātnes politiku apliecina, ka šajā jomā un arī pašās zinātniskajās institūcijās ir nepieciešamas pārmaiņas, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.
Lielo pilsētu vadītāji pauž bažas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu profesionālajām skolām un draudiem izjaukt pirmsskolas izglītības sistēmu.
Sestdien, 3.martā, Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā notiks seminārs – diskusija “Ceļš uz izcilu izglītību Latvijā”, kurā ar priekšlasījumu „Somijas pieredze izcilas izglītības veidošanā. Pārmaiņu vadīšana. Kā Somija to panāca” piedalīsies izglītības eksperts un Somijas izglītības sistēmas veidotājs Pasi Sālbergs (Pasi Sahlberg), izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzstāsies ar priekšlasījumu „Kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas?”.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nepiekrīt Rektoru padomes pārmetumiem par sadarbības trūkumu, aģentūrai LETA ministra viedokli pauda ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un ķīmijas un elektrotehnikas nozaru darba devēju pārstāvji tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai pārrunātu problēmas par nepietiekamu valsts un ES fondu atbalstu nozarēm prioritārām profesionālās izglītības iestādēm.
Etniskais dalījums nav populārs ne Latvijas medijos, ne politikas, ne ekonomikas jomās, un latviešu rakstnieki, atspoguļojot nacionālo savdabību un Latvijas vēstures notikumus 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā, ieguvuši vairākas starptautiskas literatūras balvas.
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes pārstāvju pirmā tikšanās krietnu pusstundu buksēja, līdz abas puses spēja panākt kompromisu.
Lai arī ir pagājis tikai pus gads kopš spēkā stājies lēmums par Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta apguvi, tas jau ir radījis zināmas problēmas.
Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas varēs uzsākt no 2012.gada 11.jūlija – to paredz šodien, 14.februārī, apstiprinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2012.gadā.
Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par 2012./2013. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laikiem.
Šī un arī nākamā mācību gada garums netiks mainīts, tomēr par 2013./2014. mācību gada ilgumu vēl nav izlemts. Ja tiks pieņemtas kādas izmaiņas saistībā ar mācību gada pagarināšanu, tas tiks paziņots, informē Izglītības un zinātnes ministrijas ministra palīdze Ilze Grīnfelde.