Izglītības ministra Roberta Ķīļa un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas vakar parakstītais sadarbības memorands paredz, ka jau no šā gada 1. septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta par 10% jeb aptuveni par 25 latiem.
Pēdējos gados strauji palielinās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri nolemj izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināt, norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā.
Tā varētu būt kādreiz populārā mīklu minēšanas spēle Uzmini nu, kas tas ir? Igaunijā 21 lats, Lietuvā – 14 latu, bet Latvijā nepilni divi lati gadā. Pareizi – tie ir izdevumi uz vienu skolēnu gadā mācību grāmatām. Vēl pagājušajā gadā Latvijā tie bija tikai 70 santīmu.
Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri pauda neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas vecākiem ir liels finansiālais slogs, tādējādi izsakot aicinājumu attiekties no tām.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju «dzīvo tikai šodienai», un vairumam ir diezgan šaura izpratne par finansēm un savas labklājības vairošanu, secināts finanšu IQ novērtējumā, ko veica Nordea banka sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Kopš 2008. gada Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītais projekts, kura ietvaros ārstniecības nozares darbiniekiem – ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm u.c. speciālistiem – ir bijusi iespēja apgūt tālākizglītību bez maksas.
Satversmē garantētā pamata un vidējās izglītības ieguve bez maksas netiek nodrošināta pilnā apmērā, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Par vispārējās izglītības kvalitāti, tās celšanu un pedagoga sociālā un ekonomiskā stāvokļa nozīmi šajā procesā Neatkarīgās intervija ar pedagoģijas doktori, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) profesori, pedagoģijas zinātnes metodoloģiskos pamatu izstrādātāju Ausmu Šponu.
Swedbank jau piekto gadu pēc kārtas ir veikusi pētījumu, aptaujājot esošos un topošos vecākus par vēlamo nākotnes profesiju viņu bērniem. Līdzīgi kā iepriekš arī šogad vairāk nekā trešdaļa respondentu (35%) norādījuši, ka savam bērnam nākotnē vēlas uzņēmēja karjeru. Popularitāti saglabājušas ārsta (29%), baņķiera vai finanšu speciālista (23%) un arhitekta (21%) profesija. Pēc gada pārtraukuma TOP 5 atgriezusies jurista profesija (27%),
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien nolēmusi rakstīt vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ar lūgumu otrajā Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu kārtā atbalstīt arī Rietumu Zemgales profesionālās izglītības kompetences centru "Jelgavas amatniecības vidusskola".
Šodien pirmajā Latvijas Vecāku forumā vairāk nekā 130 vecāku vienojās par vairākām būtiskām pārmaiņām izglītībā, kuras nepieciešams ieviest jau tuvākajā laikā, aģentūru LETA informēja vecāku iniciatīvas grupas "Nauda seko bērnam" pārstāve Kristiāna Kalniņa.
Ja sarunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadību arī turpmāk virzīsies nesaprotami iracionālā gultnē, būs jāmeklē iespēja nodrošināt dialogu ar pedagogiem citā veidā, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iepazīstoties ar LIZDA ieceri organizēt protestu jau jūnijā.
Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu ieguldīt papildus 62 miljonus latu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma profesionālās izglītības un zinātnes attīstības aktivitātēs, informē izglītības un zinātnes ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.
Augstākajā izglītībā vislielākās problēmas vērojamas izglītības programmās, kopumā aptuveni ceturtajā daļā studiju programmu konstatētas būtiskas problēmas un nepieciešami uzlabojumi. Par to liecina "De facto" rīcībā nonākušais ekspertu sagatavotais starpziņojums par augstākās izglītības stāvokli Latvijā. No Eiropas Sociālā fonda finansētais miljonu vērtais pētījums sākts pērn, bet pilnībā noslēgsies pēc gada.
Tikai 200 no 4000 augstākās izglītības mācību iestādēm ES ierindojas pasaules labāko 500 topā. Lai uzlabotu šo rādītāju un palīdzētu saglabāt Eiropas konkurētspēju pasaulē, deputāti mudina ES dalībvalstis un augstskolas modernizēt augstāko izglītību, paplašinot tās pieejamību, veicinot mobilitāti un sekmējot universitāšu sadarbību ar uzņēmējiem un valsts iestādēm, informē Eiropas parlamenta preses dienests.
Lai sarunā klātienē ar vietējo skolu pārstāvjiem iepazītos ar aktualitātēm lauku skolu mācību kvalitātē, sabiedrības integrācijā un latviešu valodas apguvē Daugavpils pusē, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 24.aprīlī, dosies izbraukuma sēdē uz Višķu profesionālo vidusskolu un Špoģu vidusskolu.
Ar katru gadu palielinās to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas neturpina mācības un 2010.gadā jau 36,9% absolventu mācības neturpināja, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā "Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā" apkopotie dati.