Kopš 2008. gada Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītais projekts, kura ietvaros ārstniecības nozares darbiniekiem – ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm u.c. speciālistiem – ir bijusi iespēja apgūt tālākizglītību bez maksas.
Lielā pieprasījuma dēļ Veselības ministrija plāno palielināt apmācāmo skaitu.
Kristīne Grāvīte, kura Veselības ministrijā atbild par projektu, stāsta, ka līdz šim tālākizglītības programmu izmantojuši 35 000 cilvēku. «Cilvēki grib mācīties, interese par tālākizglītības iespējām ir tik liela, ka esam iesnieguši projekta iesnieguma grozījumus sadarbības iestādē – Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā – ar lūgumu palielināt apmācāmo skaitu līdz 43 000 personām. Projektu paredzēts turpināt līdz 2013. gada 30. septembrim,» viņa informē. Īpaši liels pieprasījums bija pēc tā dēvētajām īsajām programmām, kas nepieciešamas ārstu un māsu resertifikācijai (atkārtotai ārstniecības personas sertifikāta izsniegšanai), lai medicīnas darbinieki varētu pilnveidot savas zināšanas un prasmes. Visvairāk pieprasītās projekta programmas tiek atkārtotas. Veselības ministrijā uzsver, ka programmu kvalitātes uzraudzība ir ļoti stingra un ar katru gadu prasības kursu organizatoriem kļuvušas arvien komplicētākas.
ESF līdzfinansētais projekts ir pats apjomīgākais no Latvijā līdz šim realizētajiem medicīnas darbinieku tālākizglītības projektiem – gan apmācāmo personu skaita, gan investētā finanšu apjoma ziņā. Vidējās izmaksas uz vienu apmācāmo ir 300 latu (summā ietilpst apmācības programmas un mācību metodiskā materiāla izstrāde, izdošana un apmācības īstenošana).
K. Grāvīte stāsta, ka sākotnēji bija plānots apmācīt 25 000 ārstniecības nozares darbinieku, bet, pakāpeniski palielinot skaitu, visbeidzot nolemts, ka līdz nākamā gada rudenim tālākizglītību varēs iegūt kopumā 43 000 cilvēku. Projekta vadītāja Ilona Herca uzsver, ka, īstenojot ESF projektu, māsām bijusi unikāla iespēja paaugstināt kvalifikāciju un iegūt pamatspecialitāti bez maksas. Tāpat projekts palīdzēja atgriezties cilvēkiem darba tirgū, tādējādi krīzes laikā noturot cilvēkus Latvijā. Aktīvākās projekta piedāvāto iespēju izmantotājas bijušas tieši māsas, kas ir nepilni 15 000 no kopējā apmācīto skaita, un piedalījušās visās projekta programmās.
Apmācības notika vairāku programmu ietvaros, gan pilnveidojot ārstniecības personāla vispārējās un profesionālās zināšanas un prasmes, gan nodrošinot iespēju atjaunot profesionālo darbību pēc ilgāka pārtraukuma, gan arī piedalīties pieredzes apmaiņā. Piemēram, iespēju atjaunot profesionālo darbību izmantojušas 1265 ārstniecības personas, tādējādi tām bijusi iespēja atgriezties darba tirgū.
Ir noslēgta viena no veiksmīgākajām projekta aktivitātēm – personāla pieredzes apmaiņa Eiropas ekonomikas zonas valstīs, stāsta I. Herca. Latvijas medicīnas nozares speciālistiem bija iespēja doties pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm, kā arī aicināt ārvalstu speciālistus pieredzes apmaiņas īstenošanai Latvijā. Iespēju šādi paaugstināt kvalifikāciju Lielbritānijā, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Slovēnijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā izmantojuši 436 ārstniecības nozares darbinieki: ārsti, māsas, vecmātes, farmaceiti, fizioterapeiti un citi speciālisti.
Viņi paši meklējuši iespējas izglītoties ārzemju klīnikās, rakstījuši projekta pieteikumu ar pamatojumu. Katru pieteikumu izvērtēja komisija, un pēc atgriešanās Latvijā obligāta prasība bijusi veidot atgriezenisko saiti – dalīties ar iegūtajām zināšanām. Gan I. Herca, gan K. Grāvīte uzskata, ka programmas ieguvums bijusi iespēja uzaicināt ārvalstu speciālistus, kas izglītojuši mūsu mediķus un iepazīstinājuši ar citās Eiropas valstīs izmantotām tehnoloģijām.
Turpinot ESF atbalstīto projektu līdz 2013. gada rudenim, lielākoties plānotas īslaicīgās programmas un tiks pabeigtas jau iesāktās māsu apmācības. Saskaņā ar iesniegto grozījumu projektu plānots palielināt gan programmu, gan apmācāmo personu skaitu, informē I. Herca.
Informācija par tālākizglītību un iespējām pieteikties šajā projektā, kā arī mācību materiāli iegūstami interneta vietnē www.talakizglitiba.lv.
Eiropas Sociālā fonda atbalstītais projekts Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai ir uzsākts 2008. gada 2. oktobrī.
***
PIEREDZE
Jēkabs KRASTIŅŠ, VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca anesteziologs reanimatologs, piedalījās pieredzes ap maiņas programmā Sofijas bērnu slimnīcā (Sophia Children`s Hospital Roterdamā Holandē.
Ārsts stāsta, ka 1996. gadā viņš piedalījās mediķu kongresā Holandē un tolaik bija iespēja apmeklēt arī šo slimnīcu. Tāpēc, iesaistoties ESF tālākizglītības projektā, viņš izvēlējās savai pamatprofesijai atbilstošu tēmu – intensīvā terapija pediatrijā, kuru apguva Sofijas bērnu slimnīcā. Slimnīca ir integrēta Roterdamas Erasmus universitātes medicīnas centrā. J. Krastiņš uzsver, ka šī iestāde ir atzīta par labāko medicīnas centru pasaulē. Viņš slimnīcā Roterdamā apmaiņas programmas ietvaros aizvadīja vienu nedēļu un vērtē, ka tas bija īss laiks, taču pietiekams, lai gūtu priekšstatu par izvēlēto tēmu. «Obligāta prasība pēc atgriešanās bija dalīties pieredzē ar kolēģiem, un tas arī tika izdarīts – gan slimnīcā kopumā, gan ar nodaļas kolēģiem,» saka J. Krastiņš.
***
UZZIŅAI
Apmācīto skaits pa aktivitātēm:
Personāla vispārējo zināšanu un prasmju pilnveide – 9138
Personāla profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide – 21 615
Cilvēkresursu pārkvalifikācija – 925
Māsas pamatspecialitātes un papildspecialitātes iegūšana – 2032
Profesionālās darbības atjaunošana – 1265
Personāla pieredzes apmaiņa – 436