Liela daļa Latvijas iedzīvotāju «dzīvo tikai šodienai», un vairumam ir diezgan šaura izpratne par finansēm un savas labklājības vairošanu, secināts finanšu IQ novērtējumā, ko veica Nordea banka sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Finanšu IQ rāda, ka vairākumam iedzīvotāju zināšanas finanšu jomā ir viduvējas, proti, testā, kas ietvēra 40 dažādas grūtības pakāpes jautājumus par finanšu plānošanu, kredītiem, līzingiem, uzkrājumiem un pensijām, no iespējamajiem
300 punktiem respondenti vidēji ieguva 173 punktus (49%). Savukārt gandrīz ceturtās daļas (23%) aptaujāto finanšu zināšanu līmeni var vērtēt kā vāju (iegūti mazāk nekā 140 punkti). Izcilu rezultātu ieguva vien 2% respondentu (vismaz 255 punkti), bet 26% aptaujāto finanšu jautājumus pārzina labā līmenī (no 200 līdz 254 punktiem). «Aptauja paradīja, ka cilvēkiem ir samērā lieli zināšanu robi tādās ar finanšu jomu saistītās tēmās kā kredīti, pensijas, uzkrājumi un ieguldījumi. Savukārt nedaudz labāka izpratne un zināšanas ir par naudas plānošanu un pārvaldību,» secina Nordea bankas Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītājs Jana Strogonova.
Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzīst, ka iegūtie pētījuma rezultāti viņu pārsteidza negatīvā nozīmē. «Godīgi sakot – cerēju, ka rezultāti būs labāki. Piemēram, uz jautājumu: Kurā no minētajām situācijām ir finansiāli izdevīgi izmantot patēriņa kredītu un aizņemties naudu no bankas? pareizo atbilžu variantu (ja esat fotogrāfs un vēlaties iegādāties jaunu ekipējumu salūzušā vietā, lai varētu turpināt darbu) norādīja tik 37%. Pārējiem šķita saistošāki citi atbilžu varianti: ja izmantosiet šo naudu kā starta kapitālu kazino apmeklējumam; kad banka piedāvā iespēju ieguldīt naudu termiņnoguldījumā ar ienesīguma procentu likmi, kas ir zemāka nekā aizņēmuma procentu likme; ja esat nolēmis sākt pelnīt ar ieguldījumiem vērtspapīros un vēlaties iegādāties akcijas biržā».
Salīdzinot iegūtos rezultātus reģionos, augstāks finanšu IQ rādītājs ir Rīgas (178 punkti no 300), Zemgales (174 punkti) un Vidzemes (173 punkti) iedzīvotājiem, savukārt nedaudz zemāks zināšanu līmenis finanšu jomā ir Latgales (168 punkti) un Kurzemes (165 punkti) iedzīvotājiem.
«Vīrietis vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, kas strādā privātajā sektorā un dzīvo Rīgā, – tāds ir Latvijas finanšu guru jeb iedzīvotāju ar labākajām zināšanām finanšu jautājumos profils, kas izveidots, ņemot vērā finanšu IQ testa rezultātus,» stāsta A. Kaktiņš. Savukārt, ieskicējot tipiska «finanšu nezinīša» profilu, iegūtie dati liecina, ka tā ir sieviete vecumā virs 55 gadiem ar vidējo vai pamata izglītību un zemiem ienākumiem, kura dzīvo Kurzemē, lauku teritorijā un pašlaik nekur nestrādā.
Jāpiebilst, ka tests šobrīd ir pieejams Nordea mājaslapā un jebkurš interesents var pārbaudīt savas zināšanas finanšu jomā. J. Strogonova akcentē: «Pēc testa izpildes cilvēkam radīsies izpratne, kādos jautājumos viņš ir zinošs, bet kur vērojami zināšanu robi. Tos palīdzēs mazināt bankas izstrādātā rokasgrāmata, kurā iekļauta pamatinformācija par finansēm, kas būtu jāzina ikvienam, piemēram, pamatnoteikumi personīgā budžeta sekmīgā plānošanā, doti padomi, kas jāpajautā konsultantam, pirms tiek ņemts kredīts.» Banka arī drīzumā organizēs izglītojošas kampaņas, galveno akcentu pievēršot jautājumiem, kuros, pēc finanšu IQ testa rezultātiem, vērojams visvājākais iedzīvotāju zināšanu līmenis.