Ķīlis: Ja sarunas ar LIZDA turpināsies iracionālā gultnē, meklēsim dialogu citā veidā

Ja sarunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadību arī turpmāk virzīsies nesaprotami iracionālā gultnē, būs jāmeklē iespēja nodrošināt dialogu ar pedagogiem citā veidā, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iepazīstoties ar LIZDA ieceri organizēt protestu jau jūnijā.

"Līdz šim esmu uzturējis regulāru dialogu ar LIZDA un, respektējot organizācijas viedokli, iesaistījis to reformu darba grupās. Jau pirmajās tikšanās reizēs esmu aicinājis LIZDA izstrādāt reālistisku un motivējošu pedagogu atalgojuma palielināšanas plāna piedāvājumu. Tā vietā esmu saņēmis tikai mehāniski pildāmas prasības," norāda Ķīlis.

Viņš uzsver, ka, neskatoties uz to, IZM viņa personā vairākkārt ir paudusi gatavību palielināt skolotāju algu zemākās likmes jau sākot ar šī gada 1.septembri. Savukārt konkrētu motivācijas plānu IZM varēs piedāvāt ne ātrāk kā jūnijā, jo nepieciešami precīzi aprēķini, kā arī diskusija ar pedagogiem.

"Pēc tā visa šodien no medijiem uzzinu, ka LIZDA lēmusi par ultimātu un draud ar protesta akcijām. Uzskatu, ka šāda rīcība neliecina par vēlmi konstruktīvi sadarboties. Drīzāk tā liek domāt, ka LIZDA vadībai ir kādi līdz šim publiski neizpausti iemesli, kāpēc tā izvēlējusies visradikālāko risinājumu situācijā, kad ministrija paudusi tai īpašu pretimnākšanu," uzskata Ķīlis.

Ministrs uzsver, ka pedagogu viedoklis pārmaiņu īstenošanā viņam bija un ir ļoti nozīmīgs. Viņš piebilst, ka arī pedagogu vidū viņš ir novērojis neapmierinātību ar LIZDA vadības lēmumiem.

Kā ziņots, LIZDA padome šodien vienojusies gadījumā, ja līdz maija beigām ar IZM nebūs rasts dialogs par darba algas paaugstināšanu, tad jau jūnija sākumā gaidāmi pedagogu protesti Rīgā, bet septembra sākumā - streiks.

LIZDA uzskata, ka lai arī pašlaik ministrs esot publiski apliecinājis gatavību ar šā gada 1.septembri paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, ministrija pēc būtības neesot atbildējusi uz pedagogu prasību par 10% palielināt arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām, kas šā gada pēdējiem četriem mēnešiem kopā ir aptuveni 7,02 miljoni latu.

Arodbiedrība atkārtoti uzsver, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšana ietekmēs jebkuru tālāku aprēķinu pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidē. Turklāt LIZDA prasības neizslēdz iespēju pakāpeniskai pārejai uz darba samaksu pēc pedagogu darba kvalitātes pakāpēm.

Jau ziņots, ka arodbiedrība pieprasa valdībai no šī gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013.gada 1.janvāri arodbiedrības aicina palielināt finansējumu pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba samaksai vēl par 10%.

Latvijā

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais